81 gadu vecais Šrēders veselības apsvērumu dēļ liecības sniedza ar videosavienojuma palīdzību.

Šrēders, kas no 1998. gada līdz 2005. gadam bija Vācijas kanclers, apgalvoja, ka viņa valdība vēlējusies izbeigt valsts atkarību no kodolenerģijas un tāpēc bija jānodrošina lētas dabasgāzes piegādes no Krievijas.

Bijušais Vācijas sociāldemokrātu līderis piektdien izskatījās manāmi neapmierināts ar noklaušināšanu.

Uzrunājot komitejas priekšsēdētāju Sebastianu Ēlersu, viņš atļāvās izteikties: “Priekšsēdētāja kungs, vai jūs varētu izbeigt šīs muļķības?”

Kā liecinieks tiks noklaušināts arī Šrēdera pēcteces Angelas Merkeles kancelejas vadītājs Helge Brauns, kurš bija viens no toreizējās kancleres tuvākajiem līdzgaitniekiem “Nord Stream 2” plānošanas, apstiprināšanas un būvniecības posmos, kā arī fonda dibināšanas laikā.

Bijušais kanclers daudz ticis kritizēts, jo pēc aiziešanas no politikas Šrēders daudzus gadus aktīvi darbojās Krievijas enerģētikas uzņēmumos, piemēram, bija “Nord Stream 2 AG” direktoru padomes priekšsēdētājs. Uzņēmums ieguldīja 20 miljonus eiro pretrunīgi vērtētajā klimata pārmaiņu fondā.

Izmeklēšanā cenšas noskaidrot apstākļus saistībā ar Mēklenburgas-Priekšpomerānijas Klimata aizsardzības fonda izveidi 2021. gada sākumā nolūkā veicināt “Nord Stream 2” pabeigšanu.

Tiek pieļauts, ka tas darīts saistībā ar ASV draudiem piemērot sankcijas iesaistītajiem uzņēmumiem, taču reģionālā parlamenta deputāti vēlas noskaidrot, kas ierosināja fonda izveidi un vai Krievija, iespējams, ir ietekmējusi šo procesu.

“Fonds bija instruments, lai novērstu ASV iejaukšanos mūsu enerģētikas politikā,” apgalvoja Šrēders, tā izveidi raksturojot kā “ārkārtīgi saprātīgu lēmumu”.

“Nord Stream 2” cauruļvads, kas ir “Nord Stream 1” papildinājums, tika pabeigts 2021. gadā, bet Krievijas atkārtotā iebrukuma dēļ Ukrainā tā arī netika nodots ekspluatācijā.

Savukārt 2022. gadā cauruļvadi tika uzspridzināti, un Vācijas izmeklētāji apgalvo, ka to paveikuši ukraiņu diversanti.