Ķīnai piemērots 104% tarifs, un jaunās nodevas stājās spēkā trešdien pulksten 7.01 pēc Latvijas laika.

Šis ir kārtējais solis ASV prezidenta Donalda Trampa kareivīgajā tirdzniecības politikā, kas radījusi bažas, ka pasaules ekonomikā varētu sākties lejupslīde.

Jau ziņots, ka 5.aprīlī stājās spēkā 10% ASV ievedmuitas tarifi importam gandrīz no visām ārvalstīm.

ES paziņojusi, ka īstenos pretpasākumus, lai gan arī paudusi gatavību sarunām ar ASV. Par pretpasākumiem paziņojušas daudzas pasaules valstis.

Vissmagāk no jaunajiem tarifiem ir cietusi Ķīna – Vašingtonas galvenā ekonomiskā sāncense, bet arī nozīmīga tirdzniecības partnere, kuras produktiem kopš Trampa atgriešanās Baltajā namā ir piemēroti tarifi, kas šobrīd sasniedz pat 104%.

Sākotnēji viņš nāca klajā ar 34% papildu tarifu Ķīnas precēm.

Taču pēc tam, kad Ķīna atbildēja ar savu tarifu tādā pašā apmērā amerikāņu precēm, Tramps noteica vēl 50% lielu papildu nodevu.

Ņemot vērā februārī un martā noteiktās nodevas, kumulatīvais tarifu pieaugums Ķīnas precēm Trampa otrās prezidentūras laikā sasniedz 104%.

Pekina nav izrādījusi nekādas pazīmes piekāpties, solot cīnīties tirdzniecības karā līdz galam un solot pretpasākumus savu interešu aizstāvībai.

Ceturtdien stāsies spēkā Ķīnas atbildes tarifi 34% apmērā ASV precēm.

Tramps uzskata, ka viņa politika atjaunos zaudēto ražošanas bāzi, liekot uzņēmumiem pārcelties uz ASV.

Tomēr daudzi uzņēmējdarbības eksperti un ekonomisti apšauba, cik ātri – ja vispār – tas var notikt, un brīdina par inflācijas pieaugumu, jo tarifi paaugstinās cenas.

Tramps otrdien paziņoja, ka ASV no tarifiem katru dienu ieņem gandrīz divus miljardus ASV dolāru.

Otrdienas vakarā Tramps arī paziņoja, ka ASV pavisam drīz paziņos par lielu tarifu piemērošanu farmācijas produktiem.

Atsevišķi Kanāda paziņoja, ka trešdien stāsies spēkā tās tarifi noteiktiem ASV importētajiem automobiļiem.