Stārmers cer, ka Apvienotajā Karalistē notiekošais Eiropas Politiskās kopienas (EPK) samits dos iespēju Londonai normalizēt attiecības ar kontinentālajām valstīm pēc breksita radītā haosa.

Atklājot samitu Blenheimas pilī, kas atrodas uz ziemeļrietumiem no Oksfordas, viņš cita starpā uzsvēra Lielbritānijas uzticību Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, no kuras izstāties pieļāva iepriekšējā konservatīvo veidotā valdība.

Uzrunājot Eiropas valstu līderus, Stārmers apgalvoja, ka Lielbritānija ir to “draugs un partneris, kas ir gatavs sadarboties”, atrodoties arī ārpus Eiropas Savienības (ES), taču “lielā mērā esot Eiropas sastāvdaļai”.

Lielbritānijas cīnoties ar pieaugošo nelegālo imigrantu plūsmu pār Lamanša kanālu, bet ES neveiksmīgi cenšoties apturēt nelikumīgos ieceļotājus, kas turpina ierasties, šķērsojot gan Vidusjūru, gan sauszemes robežas, jaunais premjerministrs aicināja Eiropas kolēģus kopīgi cīnīties pret cilvēku kontrabandistiem.

“Manuprāt, tagad tā ir krīze,” norādīja Stārmers, piebilstot, ka ikvienā no valstīm, kas pārstāvētas samitā, noziedzīgā impērija ik brīdi pelna uz cilvēku nelaimēm.

Viņš izteica pārliecību, ka samits esot iespēja “nospraust jaunu ceļu nelegālās imigrācijas jautājumā”, paplašinot sadarbību.

Viņš norādīja, ka jācīnās arī pret cēloņiem, kas liekot nelegālajiem imigrantiem doties ceļā, tajā skaitā pret konfliktiem, klimata pārmaiņām un galēju nabadzību.

Stārmers apgalvoja, ka jaunā Lielbritānijas valdība šo problēmu risināšot ar humānismu, un pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības.

Tieši tāpēc Londona esot lauzusi iepriekšējās valdības noslēgto vienošanos ar Ruandu par nelegālo imigrantu pārsūtīšanu uz Āfriku, atzina jaunais premjers.

Tajā pašā laikā Strāmers, kuram blakus stāvēja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzsvēra, ka EPK pirmais uzdevums ir “apliecināt nelokāmu atbalstu Ukrainai”.

Zelenskis savukārt pavēstīja, ka parakstīs ar Lielbritāniju līgumu par atbalstu Ukrainas aizsardzības rūpniecības kompleksam.

“Kopš pirmās pilna mēroga iebrukuma dienas Apvienotā Karaliste savā apņēmībā atbalstīt Ukrainu bijusi soli priekšā,” uzsvēra prezidents, piebilstot, ka tieši tas nepieciešams, lai apturētu krievu teroru.

EPK samits sniedz Stārmeram iespēju atjaunot ciešākas attiecības ar ES dalībvalstīm. Viņš cer noslēgt drošības sadarbības līgumu ar ES, kā arī atrisināt daļu tirdzniecības problēmu, ko radījis pašreizējais breksita līgums.

ES augstākais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels izteicies, ka Brisele “apsveic jaunās Lielbritānijas valdības toni” un ir gatava pastiprināt sadarbību ar Londonu ārpolitikas un drošības jautājumos.

Samita ietvaros Stārmeram paredzētas vairākas divpusējas tikšanās, tajā skaitā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Polijas premjerministru Donaldu Tusku.

EPC ir Makrona lolojums, un tajā līdztekus 27 ES dalībvalstīm darbojas arī 20 ārpus bloka esošas valstis, tajā skaitā Lielbritānija.