Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā ASV piešķīrušas drošības palīdzību Kijivai vairāk nekā 40 miljardu dolāru vērtībā un solījušas palīdzēt tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.

Tomēr “stingrā kursa” republikāņu iebildumu dēļ radušās šaubas par ASV turpmāko palīdzību.

“Esmu pārliecināts, ka ASV turpinās sniegt atbalstu, jo tā rīkoties ir Savienoto Valstu drošības interesēs un tas atbilst tam, par ko mēs esam vienojušies,” NATO ārlietu ministru sanāksmē uzsvēra Stoltenbergs.

Arī Eiropas Savienībai ir grūtības panākt vienošanos par ilgtermiņa palīdzību Ukrainai, iecerei sastopot Ungārijas iebildumus.

“Es mudinu sabiedrotos, un sabiedrotie arī ir apņēmības pilni turpināt piegādāt palīdzību,” izsakoties par desmit miljardiem eiro, ko nesen solījušas atvēlēt Vācija un Nīderlande, norādīja Stoltenbergs.

“Kaut arī frontes līnija nav stipri pavirzījusies, ukraiņi spējuši nodarīt krievu spēkiem smagus zaudējumus,” uzsvēra NATO ģenerālsekretārs.

Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš savukārt izteicās, ka ukraiņiem vajadzīgs vairāk “tālas darbības raķešu, lai viņi varētu radīt šķēršļus Krievijas loģistikas jaudām”.

“Tas ir mūsu tiešajās interesēs atbalstīt Ukrainu, lai garantētu, ka Krievija neuzvar šajā karā, ka karā uzvar Ukraina,” sacīja Kariņš.