Zviedrija pieteikumu dalībai aliansē iesniedza kopā ar Somiju 2022. gadā pēc tam, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā.

2023. gada aprīlī Somija kļuva par alianses dalībvalsti, bet Zviedrijas pievienošanos aizkavēja Turcija un Ungārija.

Šonedēļ Turcija pabeidz ratificēt protokolu par Zviedrijas uzņemšanu NATO.

“Zviedrijas iestāšanās NATO padarīs visu aliansi stiprāku,” žurnālistiem sacīja Stoltenbergs, sniedzot sīkāku informāciju par šonedēļ notikušajām sarunām ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu.

“No Budapeštas esmu saņēmis vēstījumu, ka parlaments atkal sanāks februāra beigās, tāpēc mums ir jāgaida. Taču es esmu pilnīgi pārliecināts, un es paļaujos uz Ungāriju,” paziņoja Stoltenbergs.

Ungārija sākotnēji skaidri nepaskaidroja, kāpēc tieši kavējas atbalstīt Zviedrijas iestāšanos NATO, un Orbāns apgalvoja, ka Budapešta nebūs pēdējā, kas atbalstīs Zviedrijas pievienošanos aliansei.

Taču Budapeštas attieksme pret Stokholmu pakāpeniski saasinājās, Eiropas Komisijai atsakot Ungārijai piekļuvi ES fondiem saistībā ar atkāpšanos no demokrātijas normām.

Budapešta apsūdzēja zviedru politiķus “klajos melos” par demokrātijas stāvokli Ungārijā.

Orbāns otrdien paziņoja, ka uzaicinājis Zviedrijas premjerministru Ulfu Kristersonu uz Budapeštu, lai apspriestu “turpmāko sadarbību drošības un aizsardzības jomā kā sabiedrotie un partneri”.

Ja vien netiks sasaukta ārkārtas parlamenta sēde, lai apspriestu Zviedrijas lūgumu uzņemt to NATO, Ungārijas parlaments sanāks uz sēdi 26. februārī.

Lai valsti uzņemtu NATO, tai nepieciešams vienbalsīgs visu alianses dalībvalstu lēmums.