Stoltenbergs pēc NATO dalībvalstu aizsardzības ministru tikšanās Briselē paziņoja, ka valstis vienojušās strādāt pie Ukrainas un NATO padomes izveidošanas, kurā Ukrainas statuss būtu “vienlīdzīgs” ar NATO valstu statusu.

“Mēs visi esam vienisprātis, ka pēdējo desmit gadu laikā Ukraina jau ir pietuvojusies NATO,” sacīja Stoltenbergs.

“Mēs esam vienisprātis, ka NATO durvis ir atvērtas – ka Ukraina kļūs par alianses dalībvalsti un ka šis lēmums ir jāpieņem sabiedrotajiem un Ukrainai. Krievijai nav veto tiesību,” uzsvēra NATO ģenerālsekretārs.

Stoltenbergs arī norādīja, ka NATO nopietni uztver Krievijas lēmumu izvietot taktiskos kodolieročus Baltkrievijā, un nosodīja Maskavas bīstamo retoriku. Tajā pašā laikā Stoltenbergs uzsvēra, ka līdz šim nav novērotas izmaiņas Krievijas nostājā attiecībā kodolieročiem.

Avoti ziņu aģentūrai “Reuters” atklāja, ka NATO dalībvalstu aizsardzības ministriem nav izdevies panākt vienošanos par pirmajiem alianses aizsardzības plāniem kopš Aukstā kara beigām, un viens no diplomātiem atzinis, ka Turcija bloķējusi lēmumu, jo nav piekritusi ģeogrāfisko vietu nosaukumiem, īpaši attiecībā uz Kipru.

Augsta ranga ASV amatpersona norādīja, ka, neskatoties uz apstiprinājuma negūšanu šodien, reģionālie plāni, domājams, tiks akceptēti NATO samitā Viļņā jūlijā.

Stoltenbergs sagaida, ka NATO sabiedrotie samitā Lietuvā uzņemsies “vērienīgākas saistības attiecībā uz aizsardzības izdevumiem”. Viņš arī pauda pārliecību, ka samitā izdosies panākt vienprātību par to, kā tuvināt Ukrainu NATO.