Taivānieši referendumā noraida opozīcijas deputātu atsaukšanu
Taivānā sestdien notikušajā referendumā vēlētāji noraidījuši 24 opozīcijas partijas deputātu pilnvaru anulēšanu, liecina oficiālie balsu skaitīšanas rezultāti.
LETA
Taivānas prezidenta Lai Cjindes pārstāvētās Demokrātiskās progresīvās partijas (DPP) atbalstītāji cerēja atņemt deputāta mandātus likumdevējiem no opozīcijā esošās partijas “Gomiņdans” (KMT).
DPP atbalstītāji uzskata KMT par Ķīnas atbalstītājiem un par draudu Taivānas drošībai.
KMT iestājas par ciešākām attiecībām ar Pekinu, un kopā ar Taivānas Tautas partiju (TPP) tai parlamentā ir vairākums.
KMT apsūdzējusi DPP varas sagrābšanas mēģinājumā.
Lai parlamenta deputāts zaudētu mandātu, par viņa atsaukšanu jānobalso vairākumam vēlētāju, kas piedalījušies referendumā, bet ne mazāk par 25% no reģistrēto vēlētāju kopskaita.
Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas datiem dažas stundas pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas kļuvis skaidrs, ka nevienu no KMT deputātiem nav izdevies atsaukt.
Balsojums par vēl septiņu KMT deputātu atsaukšanu paredzētas 23. augustā.
Lai uz laiku iegūtu kontroli pār parlamentu, DPP bija nepieciešama vismaz 12 KMT deputātu atsaukšana.
Lai uzvarēja prezidenta vēlēšanās 2024. gadā, bet DPP zaudēja vairākumu parlamentā. Kopš tā laika KMT un TPP apvienojušas spēkus, lai liktu šķēršļus prezidenta iecerētās politikas īstenošanai.
Opozīcijas likumprojekti, tostarp mēģinājums paplašināt parlamenta pilnvaras, izraisījuši kautiņus parlamentā un plašus ielu protestus.
Tas arī pamudināja pilsoniskās sabiedrības grupas sākt kampaņu, lai sarīkotu balsojumu par KMT deputātu atsaukšanu.
Neskatoties uz balsojuma iznākumu, politiskās domstarpības Taivānā noteikti padziļināsies, prognozē analītiķi.
Ķīna, kas uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu, uzmanīgi sekoja balsojumam, un Taivāna brīdinājusi, ka gūti “redzami pierādījumi” par Pekinas iejaukšanos šajā referendumā.
1949. gadā, kad Ķīnas Republikas valdība zaudēja komunistiem pilsoņkarā un aizbēga uz Taivānas salu, “de facto” radās divas ķīniešu valstis.
Komunistiskā Ķīna nosauca sevi par Ķīnas Tautas Republiku, bet ķīniešu nacionālistu valdība Taivānā turpināja dēvēt sevi par Ķīnas Republiku.
Ķīna joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu un pasludinājusi mērķi atgūt zaudēto salu.