Lielbritānijas premjerministra Kīra Stārmera izteikumus, kas lika noprast, ka šāda atļauja dota, “Telegraph” nodēvēja par “neveiklu diplomātisku brīdi”.

Stārmers, lidojot uz Vašingtonu, kur notika NATO 75.gadadienas samits, žurnālistiem sacīja, ka Lielbritānijas militārā palīdzība, kas ietver arī raķetes “Storm Shadow”, paredzēta “aizsardzības mērķiem, bet Ukraina pati lemj, kā to izmantot šiem aizsardzības mērķiem”.

Lielbritānija bija pirmā valsts, kas Ukrainas bruņotajiem spēkiem nodrošināja tāla darbības rādiusa ieročus, pagājušā gada maijā paziņojot, ka tā nosūtīs Kijivai raķetes “Storm Shadow”.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc tam 10.jūlijā platformā “X” pavēstīja, ka “šorīt uzzinājis par atļauju izmantot raķetes “Storm Shadow” pret militārajiem mērķiem Krievijas teritorijā”.

Savukārt pēc NATO samita Zelenskis pateicās sabiedrotajiem par “atļauju uzbrukt Krievijas teritorijai gar mūsu robežu”, taču piebilda, ka “ATACMS, SCALP un “Storm Shadows” būtu vēl efektīvākas, ja mēs varētu uzbrukt Krievijas militārajiem lidlaukiem, no kuriem paceļas lidmašīnas ar bumbām”.

“Telegraph” avoti apgalvo, ka atļaujai izmantot “Storm Shadow” Krievijas teritorijā būtu nepieciešami trīs valstu paraksti, no kurām viena ir Lielbritānija. Kā otro valsti laikraksts minēja Franciju, bet trešā, visticamāk, ir Savienotās Valstis.