Kā liecina “The Insider” apkopotā informācija, astoņiem objektiem uzbrukumos nodarīti būtiski bojājumi. Kopējā rūpnīcu, kurām notikuši uzbrukumi, izlaide bija 178 miljoni tonnu gadā, bet bojāto rūpnīcu izlaide sasniedza 83 miljonus tonnu gadā.

“Ja ņem vērā tikai ticami bojātās primārās naftas pārstrādes iekārtas, gaisa triecienu kampaņa līdz šim ir skārusi tikai 46 miljonus tonnu naftas pārstrādes jaudas gadā, kas atbilst 14% no visas naftas pārstrādes jaudas un 17% no 2023.gadā pārstrādātās naftas,” uzskaita “The Insider”.

Saskaņā ar avotu Krievijas naftas nozarē sniegto informāciju nākamie mērķi varētu būt objekti Rjazaņā un Samarā. “Rjazaņskaja ņeftepererabativajuščaja kompaņija”, kas pieder Krievijas valsts koncernam “Rosņeftj”, ir trešā lielākā naftas pārstrādes rūpnīca valstī un lielākā Centrālajā federālajā apgabalā.

Tā viena pati spēj nodrošināt Krievijas armijas vajadzības un gadā saražot 3,6 miljonus tonnu benzīna, 4,5 miljonus tonnu dīzeļdegvielas un 1,2 miljonus tonnu reaktīvās degvielas.

Tajā pašā laikā netālu no Samaras atrodas “Rosņeftj” piederošās Kuibiševas, Novokuibiševas un Sizranas naftas pārstrādes rūpnīcas. To gada pārstrādes jauda ir attiecīgi septiņi miljoni, 8,3 miljoni un 8,5 miljoni tonnu.

Ukrainas Militāro un juridisko pētījumu centra vadītājs Oleksandrs Musijenko sacīja, ka Ukrainas Aizsardzības spēki turpina iznīcināt Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcas, kas var novest pie kritiskas situācijas ar degvielu valsts iekšienē.

Pavisam nesen Aizsardzības spēki uzbruka naftas pārstrādes rūpnīcai Kalugas apgabalā, kā arī Sizranas un Novokuibiševas naftas pārstrādes rūpnīcām.

Naktī uz 17.martu bezpilota lidaparāti uzbruka naftas pārstrādes rūpnīcai Krasnodaras reģionā