Šis likums, kuru 2022.gada maijā ierosināja Konservatīvās partijas valdība un 2023.gada septembrī pieņēma Lielbritānijas parlaments, aicina izveidot patiesības un atveseļošanās komisiju, kas piedāvātu amnestiju britu drošības spēku personālam un paramilitāro grupējumu dalībniekiem, ja viņi sadarbosies ar komisijas veiktām izmeklēšanām.

Ziemeļīrijas starpkopienu konfliktā, kas ilga no 20.gadsimta sešdesmito gadu beigām līdz Lielās Piektdienas vienošanās noslēgšanai 1998.gada 10.aprīlī, tika nogalināti vairāk nekā 3500 cilvēku. Apmēram 1200 nāves gadījumi vēl tiek izmeklēti.

Šo likumu ir asi kritizējušas konfliktā nogalināto ģimenes, visas Ziemeļīrijas politiskās partijas un Īrijas Republikas valdība.

Arī Eiropas vadošā cilvēktiesību institūcija Eiropas Padome ir paudusi “nopietnas bažas” par šo amnestiju un tās atbilstību Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, kuru parakstījusi arī Lielbritānija.

Likumu Belfāstas tiesā apstrīdēja vardarbības upuri. Tiesa savā spriedumā norādīja, ka nav pierādījumu, ka šāda amnestija jebkādā veidā veicinās izlīgumu Ziemeļīrijā.

“Esmu pārliecināts, ka noteikumi par imunitāti pret kriminālvajāšanu (..) pārkāpj galvenā pieteikuma iesniedzēja tiesības saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 2.pantu,” norādīja tiesnesis Adrians Koltons. Konvencijas 2.pantā runāts par tiesībām uz dzīvību.

Koltons nolēma, ka likums pārkāpj arī konvencijas 3.pantu, kas aizliedz spīdzināšanu un “necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodīšanu”.

Tomēr tiesnesis norādīja, ka jaunā iestāde, kas izveidota, lai izmeklētu slepkavības, var turpināt izmeklēšanu.

Pēc tiesas lēmuma Lielbritānijas parlamentam būs jālemj, vai grozīt pretrunīgi vērtēto likumu par Ziemeļīrijas konflikta dalībnieku amnestiju.