Krievijas Centrālā banka prasību tiesā pret “Euroclear” iesniedza decembrī. Šobrīd gan arī skaidrību, kādas sekas varētu radīt jebkurš Krievijā pieņemts tiesas spriedums.

Šīs tiesvedības mērķis ir atgūt zaudējumus 18,2 triljonu rubļu (199,5 miljardi eiro) apmērā, kas radušies, kad Krievijai tika liegts pārvaldīt Centrālai bankai piederošos līdzekļus un vērtspapīrus, norādījusi banka.

Lieta tiek izskatīta aiz slēgtām durvīm.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā rietumvalstīs tika iesaldēti Krievijas Centrālās bankas aktīvi aptuveni 260 miljardu eiro vērtībā.

Lielākā daļa šīs naudas – aptuveni 193 miljardu eiro vērtībā – atrodas “Euroclear” kontos.

Maskavas Šķīrējtiesa sākusi izskatīt šo lietu, neskatoties uz to, ka Eiropas Savienība (ES) pagājušajā mēnesī atteicās no sākotnējā plāna izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus, lai nodrošinātu finansiālu palīdzību Ukrainai, jo neizdevās pārliecināt Beļģiju, ka tā būs aizsargāta pret Krievijas iespējamiem pretpasākumiem.

ES tā vietā nolēma aizņemties 90 miljardus eiro kapitāla tirgos, lai piešķirtu Ukrainai bezprocentu aizdevumu, kas segtu valsts militārās un ekonomiskās vajadzības nākamajos divos gados.

Krievija jau ilgstoši ir nosodījusi līdzekļu iesaldēšanu kā nelikumīgu un norādījusi, ka jebkādi turpmāki pasākumi šo līdzekļu izmantošanai būtu zādzība.