“Pasaulē būs miers,” no Pasaules ekonomikas foruma skatuves paziņoja Tramps.

“Šai padomei ir iespēja kļūt par vienu no visnozīmīgākajām struktūrām, kādas jebkad ir izveidotas,” viņš uzsvēra.

ASV prezidents pats ir padomes priekšsēdētājs.

Valstis, kas iemaksā miljardu ASV dolāru, var iegūt pastāvīgu dalību, bet citām valstīm būs trīs gadu pilnvaru termiņš.

Pilns dalībvalstu saraksts vēl nav publiskots.

Trampa administrācija ir uzaicinājusi aptuveni 60 valstis pievienoties padomei, taču tikai dažas no Vašingtonas Rietumu sabiedrotajām ir pieņēmušas šo uzaicinājumu, un Ungārija un Bulgārija ir vienīgās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, kas līdz šim ir parakstījušas dokumentus par pievienošanos.

Albānija, Apvienotie Arābu Emirāti, Argentīna, Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Ēģipte, Izraēla, Katara, Maroka, Pakistāna, Saūda Arābija, Turcija un Vjetnama ir valstu vidū, kas piekritušas piedalīties.

Divas Vašingtonas lielākās sāncenses – Krievija un Ķīna – arī tika uzaicinātas, bet tās vēl nav paudušas stingru apņēmību iesaistīties padomē.

Daudzas ASV Rietumu sabiedrotās kritizējušas Krievijas un Baltkrievijas uzaicināšanu pievienoties padomei, uzskatot, ka neviens uzticams miera forums nevar ietvert Krieviju, kas ved asiņainu karu pret Ukrainu.

“Statūti ir stājušies spēkā pilnā mērā, un Miera padome tagad ir oficiāla starptautiska organizācija,” paziņoja Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Levita, uzaicinot vairāku valstu līderus uz skatuves parakstīt dibināšanas dokumentu.

Viņu vidū bija Argentīnas prezidents Havjers Milejs, Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns un Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs.

Tramps sākotnēji iecerēja šo padomi kā struktūru, kas pārraudzītu Gazas joslas atjaunošanu.

Kopš tā laika viņš ir ierosinājis, ka šo struktūru varētu paplašināt, lai tā varētu risināt konfliktus un krīzes visā pasaulē, un, kad viņam trešdien Davosā jautāja, vai tā varētu aizstāt ANO, viņš atbildēja apstiprinoši.

Diplomāti, kas iepazinušies ar padomes statūtiem, ziņu aģentūrai DPA norādīja, ka tā ir neslēpts izaicinājums ANO.

Lielbritānija nepiedalījās padomes dibināšanas ceremonijā, un tās valdība vēl nav paziņojusi, vai grasās pievienoties jaunajai organizācijai.

Arī Vācijas augstākās amatpersonas neapmeklēja dibināšanas pasākumu, un Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefuls izteicās, ka miera padome jau pastāv un tā ir ANO.

Parīze paziņoja, ka pagaidām nepieņems ASV uzaicinājumu pievienoties Miera padomei.

Arī ANO Ģenerālās asamblejas prezidente bijusī Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka pauda skepsi, norādot, ka jau pastāv starptautiska organizācija, kā galvenais uzdevums ir nodrošināt mieru un starptautisko drošību pasaulē.

Sarunā ar DPA viņa sacīja, ka visām valstīm ir vieta un balss ANO neatkarīgi no to lieluma vai ekonomiskā vai militārā spēka.