“Es runāju ar viņu par to. Mums bija laba saruna, un mēs pavisam drīz pieņemsim lēmumu,” sacīja Tramps. Viņš piebilda, ka viņam ir “labas attiecības” ar Ķīnas prezidentu, kura valsts uzskata Taivānu par savu teritoriju.

Sji 4. februārī telefonsarunā ar Trampu aicināja uz “abpusēju cieņu” attiecībās ar ASV, bet brīdināja Vašingtonu par ieroču pārdošanu Taivānai.

“Taivānas jautājums ir vissvarīgākais jautājums Ķīnas-ASV attiecībās (..) ASV jāizturas piesardzīgi pret ieroču pārdošanu Taivānai,” sacīja Sji.

Ir paredzēts, ka abi prezidenti aprīlī tiksies Pekinā.

Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949. gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu. Taivāna pastāvīgi dzīvo Ķīnas iebrukuma draudu ēnā.

ASV oficiāli neatzīst Taivānu, bet ir tās galvenā atbalstītāja militārā jomā.

ASV decembrī apstiprināja ieroču pārdošanu Taivānai 11 miljardu ASV dolāru vērtībā. Neilgi pēc tam Ķīna sāka militārus manevrus, kuros tika simulēta Taivānas svarīgāko ostu blokāde.

Lai gan Tramps savas otrās prezidentūras laikā ir mīkstinājis atbalstu Taivānai, šis jautājums vēl arvien ir problēma ASV-Ķīnas attiecībās.

Taivāna pēdējos 10 gados ir iztērējusi daudzus miljardus dolāru, lai modernizētu savu armiju, bet ASV pastiprina spiedienu uz Taivānu, lai tā darītu vairāk aizsardzībai pret Ķīnu.

Taivānas prezidents Lai Činte ir ierosinājis papildu izdevumus aizsardzībai 40 miljardu ASV dolāru apmērā tuvākajos astoņos gados, bet šo plānu kopš decembra sākuma 10 reizes ir bloķējis opozīcijas kontrolētais parlaments.

Vairāki desmiti ASV kongresmeņu ceturtdien aicināja Taivānas opozīcijas partijas izbeigt šī plāna bloķēšanu.