Rīkojumā nosauktas “Musulmaņu brālības” nodaļas Libānā, Ēģiptē un Jordānijā.

Šīs nodaļas “iesaistās vai veicina un atbalsta vardarbību un destabilizācijas kampaņas, kas kaitē saviem reģioniem, Savienoto Valstu pilsoņiem un Savienoto Valstu interesēm”, norādīts rīkojumā.

“Musulmaņu brālība” tika dibināta Ēģiptē 1928. gadā un gadu gaitā paplašināja savu darbību uz citām arābu valstīm.

Tās dibinātājs, ēģiptiešu skolotājs Hasans al Bana, uzskatīja, ka islāma principu atdzīvināšana sabiedrībā varētu palīdzēt musulmaņu pasaulei pretoties Rietumu koloniālismam.

Ja “Musulmaņu brālības” nodaļas tiks atzītas par ārvalstu teroristu organizācijām, Vašingtonai būs vieglāk piemērot tām sankcijas, piemēram, iesaldēt aktīvus.

ASV valsts sekretāram Marko Rubio un finanšu ministram Skotam Besentam vēl jāpabeidz ASV prezidenta rīkojumā nosaukto “Musulmaņu brālības” nodaļu aizliegšanas process.

Vairākās citās valstīs, piemēram, Ēģiptē un Saūda Arābijā “Musulmaņu brālība” jau ir aizliegta, un pavisam nesen, šī gada aprīlī, to aizliedza Jordānija.

Ammāna apsūdzēja šo organizāciju par ieroču ražošanu un uzkrāšanu, kā arī par plāniem destabilizēt Jordāniju.

“Musulmaņu brālība” ir ļoti populāra Jordānijā, un tā turpināja darboties šajā valstī, lai gan valsts augstākā tiesa 2020. gadā nolēma grupu likvidēt.

Ēģiptē “Musulmaņu brālība” ir aizliegta kopš 2013. gada.

Šī gada maijā Francijas prezidents Emanuels Makrons deva rīkojumu savai valdībai izstrādāt priekšlikumus, lai vērstos pret “Musulmaņu brālības” ietekmi un politiskā islāma izplatību Francijā.