Trampa administrācijas lēmums, kas tika paziņots ceturtdien, attieksies uz nākamo fiskālo gadu un iezīmē ievērojamu samazinājumu, salīdzinot ar iepriekšējo kvotu, kas tika noteikta bijušā ASV prezidenta Džo Baidena laikā un bija 125 000 bēgļu gadā.

Administrācijas paziņojumā nav paskaidrots, kādēļ pieņemts šāds lēmums, bet norādīts, ka tas “pamatots ar humāniem apsvērumiem vai citādi atbilst valsts interesēm”.

2025. gada janvārī Tramps ar rīkojumu apturēja ASV bēgļu uzņemšanas programmu (USRAP), norādot, ka tas ļaus varasiestādēm noteikt par prioritāti valsts drošību un sabiedrības drošību.

Maijā Tramps Ovālajā kabinetā kritizēja DĀR prezidentu Sirilu Ramafosu un apgalvoja, ka DĀR tiek vajāti un nogalināti baltie fermeri. Tika demonstrēts arī video, kurā, kā apgalvoja Baltais nams, esot redzamas noslepkavoto balto fermeru apbedījumu vietas.

Saspringtā līderu tikšanās notika tikai dažas dienas pēc tam, kad ASV piešķīra patvērumu aptuveni 60 baltajiem bēgļiem no DĀR. Vēlāk noskaidrojās, ka video bija redzamas ainas no 2020. gada protesta akcijas, kurā krusti simboliski attēloja vairāku gadu laikā nogalinātos lauksaimniekus.

Lēmums uzņemt baltos bēgļus no DĀR izraisījis jautājumus no bēgļu tiesību aizstāvjiem par to, kāpēc viņi tiek uzņemti apstākļos, kad Trampa administrācija ir apturējusi lielāko daļu bēgļu izmitināšanas operāciju.

Vairākas organizācijas uzskata, ka ASV tagad faktiski ir slēgtas citām vajātām grupām un cilvēkiem, kuriem draud potenciāls kaitējums viņu dzimtenē, tai skaitā bijušajiem sabiedrotajiem, kas palīdzēja ASV spēkiem Afganistānā vai Tuvajos Austrumos.

“Šis lēmums ne tikai pazemina bēgļu uzņemšanas griestus. Tas pazemina mūsu morālo stāvokli,” apgalvo organizācijas “Global Refuge” vadība.