Tā dēvētā “turpinājuma rezolūcija”, domājams, būs pēdējais vērā ņemamais likumdošanas akts, kas šogad tiks apstiprināts Kongresā.

Taču par to līdz nedēļas beigām vispirms vēl jānobalso republikāņu kontrolētajā Pārstāvju palātā, bet pēc tam Senātā, lai to pirms Ziemassvētkiem varētu nodot parakstīšanai prezidentam Džo Baidenam.

Šo kompromisa vienošanos ir kritizējuši daudzi republikāņi, tostarp tehnoloģiju miljardieris Īlons Masks, kuram Tramps uzticējis valdības tēriņu samazināšanu viņa otrās prezidentūras laikā.

Masks savā sociālo mediju platformā “X” vairākos ierakstos nosodīja papildu tēriņus šīs vienošanās tekstā.

Trampam ir liela ietekme Republikāņu partijā, un viņa iejaukšanās var nodrošināt to, ka šī vienošanās netiks pieņemta.

Tramps izteica pieņēmumu, ka piekāpšanās demokrātiem šīs vienošanās tekstā ir “mūsu valsts nodevība”, un kopā ar jaunievēlēto viceprezidentu Džeimsu Deividu Vensu nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, aicinot republikāņu likumdevējus “kļūt gudriem un stipriem”.

Tramps un Venss paziņoja, ka viņi būtu pret jebkādu vienošanos, kas neietver federālo aizņemšanās griestu paaugstināšanu. Ir gaidāms, ka šie griesti tiks sasniegti, kad republikāņi janvārī pārņems pilnīgu kontroli pār Kongresu.

Pašreizējais federālais parāds ir 36,2 triljoni ASV dolāru. Kongress ir pacēlis aizņemšanās griestus vairāk nekā 100 reižu, lai valdība spētu izpildīt savas tēriņu saistības. Nākamā šo griestu paaugstināšana netika apspriesta sarunās par valsts iestāžu darbības pagaidu finansējumu, un Trampa un Vensa izteiktā prasība pārsteidza likumdevējus.

Pagaidu finansējuma likumprojekts cita starpā paredz atvēlēt 100 miljardus dolāru septembrī un oktobrī pieredzēto viesuļvētru postījumu novēršanai, ko pieprasījis Baidens, 30 miljardus dolāru lauksaimnieku atbalstam, ierobežojumus investīcijām Ķīnā un pirmo algas pielikumu likumdevējiem kopš 2009.gada.

Sarunas par šo likumprojektu ievilkās, jo republikāņi pieprasīja miljardiem dolāru, kas tiktu atvēlēti jaunām lauksaimnieku atbalsta programmām, kamēr demokrāti prasīja papildu finansējumu kāda tilta atjaunošanai Baltimorā, kā arī līdzekļus divu muzeju izveidei Vašingtonā, kas būtu veltīti sieviešu un latīņamerikāņu izcelsmes pilsoņu lomai ASV vēsturē.