ASV mēnešiem ilgi ir pastiprinājusi savu militāro klātbūtni Karību jūrā, izskaidrojot to ar mērķi apkarot narkotiku kontrabandu Latīņamerikā.

Venecuēla uzskata šo operāciju par spiediena kampaņu valsts kreisā prezidenta Nikolasa Maduro gāšanai, kuru ASV un daudzas citas valstis neuzskata par leģitīmu prezidentu.

Pēc ASV kara lidmašīnu veiktiem Venecuēlas piekrastes pārlidojumiem un uzbrukumiem narkotiku kuģiem Karību jūrā un Klusā okeāna austrumdaļā Trampa administrācija pagājušonedēļ pastiprināja savu kampaņu, konfiscējot naftas tankkuģi, kas izbrauca no Venecuēlas.

“Šodien es pavēlu veikt visu sankcijām pakļauto naftas tankkuģu, kas iebrauc Venecuēlā vai izbrauc no tās, pilnīgu blokādi,” Tramps ierakstīja savā sociālo mediju platformā “Truth Social”.

Tramps paziņoja, ka Karību jūrā koncentrētā ASV karakuģu armāda “kļūs tikai lielāka”, līdz Venecuēla atdos “Amerikas Savienotajām Valstīm visu naftu, zemi un citus aktīvus, kurus tā iepriekš mums nozaga”.

Tramps neprecizēja, par kādu naftu vai zemi viņš runā, bet Venecuēla septiņdesmitajos gados nacionalizēja savu naftas rūpniecību.

Vēlāk kreisā prezidenta Ugo Čavesa laikā naftas kompānijas bija spiestas nodot savas akciju kontrolpaketes Venecuēlas valsts naftas kompānijai PDVSA.

“Neleģitīmais Maduro režīms izmanto naftu no šīm nozagtajām naftas atradnēm, lai finansētu sevi, narkotiku terorismu, cilvēku kontrabandu, slepkavības un cilvēku nolaupīšanas,” rakstīja Tramps.

Maduro ir vairākkārt apgalvojis, ka ASV bruņoto spēku koncentrēšana Venecuēlas tuvumā ir daļa no plāna gāzt viņu un “nozagt” Venecuēlas naftu.

Lai gan ASV jau noteikušas sankcijas pret Venecuēlas naftas nozari, tās naftas eksporta sagrābšana var sagraut valsts ekonomiku.

Venecuēla ir gadiem ilgi apgājusi ASV sankcijas, pārdodot jēlnaftu par zemākām cenām melnajā tirgū, sevišķi Ķīnai.

Saskaņā ar Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) datiem Venecuēlas naftas iegulu apjoms ir 303 miljardi barelu – vairāk nekā jebkurai citai valstij.