ASV prezidents Donalds Tramps par tarifu noteikšanu importam no Kanādas un Meksikas paziņoja jau februāra sākumā, bet atlika to ieviešanu par vienu mēnesi.

Viņš apsūdzēja abas kaimiņvalstis, ka tās neaptur nelegālo migrāciju un narkotiku kontrabandu uz ASV.

Tramps pirmdien paziņoja reportieriem, ka Kanādai un Meksikai vairs nav palikusi iespēja izvairīties no šiem tarifiem.

Pēc šī paziņojuma ASV biržās kritās akciju cenas.

Baltais nams pirmdien arī paziņoja, ka Tramps parakstījis rīkojumu, kas paredz paaugstināt importam no Ķīnas noteikto muitas tarifu no 10% uz 20%.

Šo tarifu noteikšana, sevišķi Kanādas un Meksikas gadījumā, negatīvi ietekmēs piegāžu ķēdes tādās svarīgās nozarēs kā automobiļu un būvmateriālu ražošana, riskējot paaugstināt patēriņa cenas.

Tas var sarežģīt Trampa centienus izpildīt savus kampaņas solījumus par izmaksu pazemināšanu mājsaimniecībām.

Nodevas ietekmēs ASV importu no abām valstīm vairāk nekā 918 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Ķīna otrdien paziņoja, ka nākamnedēļ piemēros jaunus tarifus virknei lauksaimniecības produktu importam no ASV.

“Papildu 15% tarifi tiks piemēroti vistas gaļai, kviešiem, kukurūzai un kokvilnai,” teikts Ķīnas Finanšu ministrijas paziņojumā.

Un “papildu 10% tarifi tiks piemēroti sorgo, sojas pupām, cūkgaļai, liellopu gaļai, ūdens produktiem, augļiem, dārzeņiem un piena produktiem”, piebilda ministrija.

Pekina, paziņojot par saviem tarifiem, nosodīja “vienpusējo tarifu noteikšanu no ASV puses”.

Šis solis “palielina slogu ASV uzņēmumiem un patērētājiem un grauj ekonomiskās un tirdzniecības sadarbības pamatus starp Ķīnu un ASV,” paziņoja Finanšu ministrija.

Ekonomisti brīdina, ka tarifi varētu paaugstināt patēriņa cenas, vienlaikus ietekmējot izaugsmi un nodarbinātību.

Kanādas premjerministrs Džastins Trudo pirmdien solīja Vašingtonai piemērot 25% atbildes tarifus, paziņojumā norādot: “Kanāda neļaus šim nepamatotajam lēmumam palikt bez atbildes.”

Meksikas prezidente Klaudija Šeinbauma sacīja, ka viņas valstij ir ārkārtas rīcības plāni.