Tramps sacīja, ka runā ar Irānu, un atstāja atklātu iespēju izvairīties no militāras operācijas.

ASV prezidents iepriekš bija brīdinājis, ka Teherānai “laiks iet uz beigām” un ka Savienotās Valstis sūta uz reģionu karaflotes “armādu”.

Uz jautājumu, vai viņš rīkos sarunas ar Irānu, Tramps atbildēja žurnālistiem: “Man [sarunas] ir bijušas, un es tās plānoju.”

“Mums ir [karaflotes trieciena] grupa, kas dodas uz vietu, ko sauc par Irānu, un cerams, ka mums to nevajadzēs izmantot,” piebilda ASV prezidents, runājot ar žurnālistiem dokumentālās filmas par savu sievu Melāniju pirmizrādē.

Brisele un Vašingtona šonedēļ pastiprinājušas retoriku, arī Irāna paudusi stingrus brīdinājumus, savukārt ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs aicinājis sākt sarunas par kodolprogrammu, lai “izvairītos no krīzes, kas varētu radīt postošas sekas reģionā”.

Irānas armijas pārstāvis sakariem ar presi brīdināja, ka Teherānas atbilde uz jebkādiem ASV militāriem soļiem nebūs ierobežota – kā tas bija pērn jūnijā, kad amerikāņi pievienojās Izraēlas triecieniem pret Irānu -, bet gan tā būs stingra atbilde, kas tiks sniegta nekavējoties.

Brigādes ģenerālis Mohammads Akraminja valsts televīzijai sacīja, ka ASV aviācijas bāzes kuģiem ir “nopietna ievainojamība” un ka daudzas amerikāņu bāzes Persijas līča reģionā ir “mūsu vidēja darbības rādiusa raķešu darbības zonā”.

“Ja amerikāņi pieļaus šādu pārrēķināšanos, tas noteikti neizvērsīsies tā, kā Tramps iedomājas – veikt ātru operāciju un pēc divām stundām tviterī paziņot, ka operācija ir beigusies,” sacīja Akraminja.

Amatpersona Persijas līča reģionā, kur atrodas ASV militārās bāzes, ziņu aģentūrai AFP sacīja, ka bažas par ASV triecienu Irānai ir “ļoti skaidras”.

“Tas izraisītu haosu reģionā, kaitētu ekonomikai ne tikai reģionā, bet arī ASV, un izraisītu naftas un gāzes cenu strauju kāpumu,” piebilda amatpersona.