Tramps jau vairākkārt bija izmantojis Francijā notiekošos vardarbīgos protestus, lai gūtu politiskus punktus pret imigrāciju un kreisajiem pirms ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanām 3. novembrī.

“Labi, es viņu nepazīstu, neesmu viņu saticis, bet es domāju, ka pret viņu slikti izturējās. Tas man izskatās kā [tiesu sistēmas] izmantošana par ieroci,” Tramps sacīja Ovālajā kabinetā, atbildot uz ziņu aģentūras AFP reportiera jautājumu, vai viņš atbalstītu Lepēnu.

Tiesa Francijā 2025. gada martā atzina Lepēnu par vainīgu korupcijā.

Viņai sākotnēji tika aizliegts piecus gadus darboties politikā, bet apelāciju tiesa šogad pavēra viņai iespēju nākamgad kandidēt prezidenta vēlēšanās, kurās tiks nomainīts tagadējais prezidents Emanuels Makrons.

Tramps pats ir sūrojies par to, ka ASV tieslietu sistēma esot padarīta par ieroci, jo viņš ir pirmais ASV prezidents, kuru tiesa atzinusi par vainīgu kriminālnoziegumā.

“Man šķita, ka viņa bija vadībā. Bez pēc šī (nekārtībām) noteikti – viņa ir konservatīvo balss,” sacīja Tramps.

Tramps arī pieminēja, ka atbalstījis vairākus labējos politiķus, kas nesen uzvarēja vēlēšanās Dienvidamerikas valstīs.

Tramps turpināja savas administrācijas naratīvu par Francijas nekārtībām, kurās viņš lielā mērā vaino masveida imigrāciju.

“Tās nebija nelielas nekārtības, tas nebija neliels protests, tā bija pilnīga revolūcija, un tā turpinās,” sacīja Tramps.

Tramps pirmdien vidustermiņa vēlēšanu mītiņā Kanzasas štatā plaši izteicās par Franciju, sakot, ka šo valsti “iekaro, izlaupa un nodedzina līdz zemei migranti, džihādisti un komunisti”.