Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc aptuveni 60% balsu saskaitīšanas, Tramps Heiliju pārspējis par 11 procentpunktiem.

“Es gribu apsveikt Donaldu Trampu,” atzīstot savu sakāvi, Heilija paziņoja saviem atbalstītājiem pēc ASV telekanālu ziņām par šo priekšvēlēšanu rezultātu.

Bijusī Dienvidkarolīnas gubernatore un ASV vēstniece ANO Heilija tomēr solīja turpināt cīņu, apgalvojot, ka “šīs sacensības ne tuvu nav beigušās”.

Savukārt Tramps savā uzvaras runā paziņoja, ka tad, kad 24.februārī priekšvēlēšanas sasniegs Heilijas dzimto štatu Dienvidkarolīnu, arī tur viņš gūs “vieglu uzvaru”.

Tikmēr Heilija atkārtoti apgalvoja, ka Tramps ir vienīgais iespējamais republikāņu kandidāts, kuru spēj sakauts demokrātu izvirzītais pašreizējais Baltā nama saimnieks Džo Baidens.

“Vissliktāk glabātais noslēpums politikā ir tas, cik ļoti demokrāti grib balotēties pret Donaldu Trampu,” izteicās viņa sāncense. “Trampa nominācija ir Baidena uzvara.”

Taču Ņūhempšīras priekšvēlēšanas tika uzskatītas par Heilijas pēdējo iespēju apturēt Trampu, kuram, par spīti dažādām kriminālapsūdzībām, izdevies faktiski pilnībā pakļaut Republikāņu partiju savai kontrolei.

Heilija cerēja, ka izredzes Ņūhempšīrā pārspēt Trampu vairos apstāklis, ka šajā pavalstī republikāņu priekšvēlēšanās ļauts piedalīties arī neatkarīgajiem vēlētājiem.

Taču jau neilgi pēc balsošanas noslēguma mediji, pamatojoties uz savām aplēsēm, paziņoja, ka Tramps guvis uzvaru.

8.februārī priekšvēlēšanas paredzētas Nevadā un Virdžīnu salās, kas Heilijai ir mazāk draudzīgas.

Kā jau ziņots, Tramps jau iepriekš 15.janvārī guva pārliecinošu uzvaru pirmajās republikāņu priekšvēlēšanās Aiovā, pēc kurām no cīņas izstājās uzņēmējs Viveks Ramasvami, bet pēc tam arī Floridas gubernators Rons Desantiss, no 14 sākotnējiem pretendentiem cīņas laukā atstājot tikai divus.

Līdz šim neviens republikāņu pretendents uz startu prezidenta vēlēšanās nav uzvarējis abās ievadošajās priekšvēlēšanās.

Republikāņu nacionālajā konventā, kurā tiks lemts par partijas kandidātu 2024.gada prezidenta vēlēšanās, kopumā piedalīsies 2429 delegāti, un lai iegūtu parijas nomināciju pretendentam nepieciešamas vismaz 1215 delegātu balsis.

Ņemot vērā Trampa pārliecinošo pārsvaru jau pašā cīņas sākuma tās galīgais iznākums, domājams, pilnīgi noteikti tiks izšķirts tā dēvētajā lielajā otrdienā, 5. martā, kad tiks izcīnītas 874 delegātu balsis.

Pēc uzvaras Aiovā un Ņūhempšīrā Tramps sev nodrošinājis jau 62 delegātu balsis.

Savukārt, ASV prezidents Džo Baidens otrdien uzvarējis Ņūhempšīras štata neoficiālajās demokrātu priekšvēlēšanās, lai gan viņa vārds pat nebija iekļauts vēlēšanu biļetenā.

Baidens un Demokrātu partija atteicās no pirmo demokrātu priekšvēlēšanu organizēšanas Ņūhempšīrā, taču štats tik un tā noorganizēja balsojumu.

Oficiāli pirmās demokrātu priekšvēlēšanas notiks 3.februārī Dienvidkarolīnā.

Balsojumam Ņūhempšīrā ir simboliska nozīme kopējā nominācijas procesā, jo delegāti tajā netiks piešķirti.

Lai gan Baidena konkurentiem Dīnam Filipam un Mariannai Viljamsonei nav gandrīz nekādu izredžu viņu apsteigt, Baidena atbalstītāji pēdējā brīdī sasparojās, lai neļautu konkurentiem uzvarēt simboliskajā balsojumā.

ASV mūsdienu vēsturē nevienam priekšvēlēšanu kandidātam nav izdevies apsteigt esošo prezidentu.

2020.gadā, pretendējot uz demokrātu nomināciju, Baidens smagi zaudēja šajā štatā, un viņu izglāba tikai spēcīgs atbalsts Dienvidkarolīnā.

Pēc ievēlēšanas Baidens nolēma, ka demokrātu priekšvēlēšanās pirmā būs Dienvidkarolīna, nevis Ņūhempšīra un Aiova, kās tas bija iepriekš. Aiova klusībā piekāpās, taču demokrātus Ņūhempšīrā šis solis sadusmoja.