Turcija tādējādi ir noslēgusi ratifikācijas procesu, un Ungārija palikusi vienīgā NATO dalībvalsts, kas vēl bloķē Zviedrijas uzņemšanu aliansē.

Jau ziņots, ka Turcijas parlaments otrdien ar lielu balsu vairākumu atbalstīja Zviedrijas uzņemšanu NATO.

Zviedrija pieteikumu dalībai aliansē iesniedza kopā ar Somiju 2022. gadā pēc tam, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā.

2023. gada aprīlī Somija kļuva par alianses dalībvalsti, bet Zviedrijas pievienošanos aizkavēja Turcija un Ungārija.

Turcija ilgāk nekā gadu aizkavēja Zviedrijas pievienošanos NATO, apsūdzot šo valsti par pārāk iecietīgu attieksmi pret personām un grupām, kuras Ankara uzskata par draudiem tās drošībai vai 2016. gadā notikušā valsts apvērsuma mēģinājuma līdzdalībniekiem.

Turciju arī sadusmoja demonstrācijas, ko Zviedrijā sarīkoja kurdu separātistu bruņotā grupējuma “Kurdistānas strādnieku partija” (PKK) atbalstītāji, un protesta akcijas, kurās tika dedzināts Korāns.

Erdogans arī sasaistīja atbalstu Zviedrijas dalībai NATO ar ASV Kongresa apstiprinājumu Turcijas lūgumam iegādāties 40 jaunus iznīcinātājus F-16. Viņš arī mudināja Kanādu un citas NATO sabiedrotās atcelt ieroču embargo Turcijai.

Lai valsti uzņemtu NATO, tai nepieciešams vienbalsīgs visu alianses dalībvalstu lēmums.