“Açık Radyo” solīja cīnīties pret slēgšanu un atrast veidu, kā turpināt darbu.

Turcijas mediju uzraugs RTUK jau maijā uz piecām dienām liedza “Açık Radyo” raidīt programmu, kurā tika runāts par armēņu genocīdu, norādot, ka šāds saturs kūda uz naidu.

Jūlijā RTUK anulēja “Açık Radyo” darbības licenci, bet radio turpināja darbu līdz šim brīdim.

Aprīlī viesis “Açık Radyo” programmā 1915.gadā Osmaņu impērijas varasiestāžu pastrādāto armēņu slaktiņu nodēvēja par genocīdu, kam piekrīt daudzi vēsturnieki, bet ne Turcija.

“Açık Radyo” aicināja savus klausītājus iestāties pret raidorganizācijas slēgšanu.

“Mūsu radio ir kļuvis par pastiprinātāju pilsoniskām balsīm daudzās jomās – no cīņas par klimatu un vidi līdz sabiedrības veselībai, no dzimumu līdztiesības līdz multikulturālismam,” piektdien uzsvēra raidorganizācija.

“”Açık Radyo” nav aprobežojusies ar radio frekvencēm, un nav šaubu, ka tā turpinās pildīt savu pienākumu kā neatkarīgs medijs,” solīja “Açık Radyo”.

“Açık Radyo” paziņoja, ka vērsīsies pret slēgšanu ar tiesiskiem līdzekļiem.

Stacija, kas raida jau trīs desmitgades, sevi raksturo kā staciju, kas “atvērta visām visuma skaņām, krāsām un vibrācijām”.

1915.gada 24.aprīlī toreizējās Osmaņu impērijas varasiestādes apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvju, no kuriem daudzi tika nekavējoties nogalināti.

Tam sekoja armēņu grautiņi un slaktiņi visā impērijas teritorijā, kā arī pavēle masveidīgi pārvietot armēņus no Mazāzijas cauri tuksnesim uz Mezopotāmiju un Sīriju. Tūkstošiem deportēto armēņu ceļā zaudēja dzīvību slimību, bada, bandītu uzbrukumu un pavadošo karavīru brutālās izturēšanās dēļ.

Saskaņā ar armēņu vēsturnieku aplēsēm Osmaņu impērijā Pirmā pasaules kara gados tika nogalināts aptuveni pusotrs miljons armēņu.

Vēsturiskajā Armēnijā, kas atrodas mūsdienu Turcijas ziemeļaustrumos, genocīdā un deportācijās armēņu kopiena tika pilnībā iznīcināta.

Armēnija pieprasa, lai mūsdienu Turcija atzīst notikušo par genocīdu, bet Ankara kategoriski atsakās to darīt, un turpina turēties pie viedokļa, ka armēņu upuru skaits mērāms ap pusmiljonu, nevis pusotru miljonu, kā uzskata Erevāna.

Turcija turklāt apgalvo, ka patiesībā Pirmā pasaules kara laikā, norisinoties cīņai starp Osmaņu un Krievijas impērijām par kontroli pār Anatolijas austrumdaļu, līdz ar simtiem tūkstošiem armēņu gāja bojā tikpat daudz turku.