Visi 276 klātesošie parlamenta deputāti nobalsoja par Somijas pieteikumu trīs dienas pēc tam, kad par to bija nobalsojis Ungārijas parlaments.

“Es apsveicu šo balsojumu (..) kas pabeidz Somijas uzņemšanas ratifikāciju. Tā padarīs visu NATO saimi stiprāku un drošāku,” tviterī paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

“Somijas pieteikumu tagad ir ratificējušas visas dalībvalstis un mēs pievienosimies NATO. Paldies visām valstīm par jūsu atbalstu. Mēs kā sabiedrotie sniegsim un saņemsim drošību. Mēs aizsargāsim viens otru. Somija tagad un nākotnē atbalsta Zviedriju un tās pieteikumu,” tvītoja Somijas premjerministre Sanna Marina.

Somija un Zviedrija, satrauktas par Krievijas pilna apjoma iebrukumu Ukrainā, pērn atteicās no desmitiem gadu ievērotās neitralitātes politikas un iesniedza NATO pieteikumu par uzņemšanu aliansē.

Zviedrijas pieteikumu vēl nav apstiprinājušas tikai divas NATO valstis – Ungārija un Turcija. Tās arī bija pēdējās divas valstis, kas apstiprināja Somijas pieteikumu.

Turcijas valdība apsūdz Zviedriju pārmērīgā iecietībā pret grupējumiem, kurus Turcija uzskata par teroristu organizācijām un drošības draudiem, tostarp kurdu kaujinieku grupējumiem un cilvēkiem, kas saistīti ar 2016.gada apvērsuma mēģinājumu Turcijā.

Turcija pēdējā laikā arī paudusi sašutumu par vairākām demonstrācijām Zviedrijā, tostarp pretislāma aktīvista sarīkotu Korāna dedzināšanu pie Turcijas vēstniecības.

Ungārijas valdība apgalvo, ka daži Zviedrijas politiķi ir nākuši klajā ar izsmejošiem paziņojumiem par Ungārijas demokrātijas stāvokli un spēlējuši aktīvu lomu, panākot, lai tiktu iesaldēti Eiropas Savienības (ES) līdzekļi Ungārijai miljardiem eiro apmērā par likuma varas un demokrātijas pārkāpumiem.

Turcijas amatpersonas ir paziņojušas, ka Somija atšķirībā no Zviedrijas ir izpildījusi savas saistības saskaņā ar pērn parakstītu memorandu, kurā abas valstis solīja ņemt vērā Turcijas bažas par drošību.