Tusks paziņoja, ka devis norādījumus Polijas delegācijai, kas nākamnedēļ piedalīsies NATO samitā Ankarā, “būt piesardzīgai ar jebkādām deklarācijām par turpmāku finansiālu atbalstu no Polijas puses”. “Ne tādēļ, ka es domātu, ka Ukrainai nav vajadzīgs finansiāls atbalsts. Bet tāpēc, ka Polijai ir ļoti liela atbildība par visu Eiropas Savienības austrumu robežu,” viņš piebilda.

Polijas premjerministrs arī norādīja uz stingrāku nostāju pret Kijivu saistībā ar diplomātisko strīdu par vēstures notikumiem, paziņojot, ka Polija rīkosies apdomīgi arī savu interešu labā attiecībā uz Ukrainas pievienošanos ES.

“Eiropas Savienība nav tikai par noteikumiem un standartiem, tā ir arī par kopienas garu un sadarbību. Ukrainai tas ir jāsaprot. (..) Ja kāds domā, ka var pievienoties ES, nepieņemot savu vēsturi un neveidojot izlīgumu, tas kļūdās,” piebilda Tusks.

Ukrainas un Polijas attiecības pēdējā laikā saasinājušās jautājumā par Ukrainas Sacelšanās armijas (UPA) varoņu titula piešķiršanu kādai Ukrainas militārajai vienībai.

Ukrainas Īpašo operāciju spēku Neatkarīgais speciālo operāciju centrs “Ziemeļi”, kas pašlaik cīnās pret Krieviju, 26. maijā tika nosaukts par “UPA varoņiem”, lai “atjaunotu nacionālās armijas vēsturiskās tradīcijas”. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska lēmums piešķirt šādu titulu izraisīja sašutumu Polijā, un to kritizēja politiķi no visa politiskā spektra.

Kamēr Ukrainas Sacelšanās armija (UPA) Ukrainā tiek godāta par tās lomu cīņā par valsts neatkarību, Polijā tā tiek saistīta ar Volīnijas slaktiņu, kas bija poļu civiliedzīvotāju masveida iznīcināšana. Šis jautājums ir viens no nepatīkamākajiem Ukrainas-Polijas attiecībās.

Volīnijas slaktiņš jeb Volīnijas traģēdija bija UPA veiktas etniskās tīrīšanas – poļu civiliedzīvotāju masveida iznīcināšana. Volīnija pirms Otrā pasaules kara bija sadalīta starp PSRS un Poliju, bet, sākoties karam, PSRS okupēja arī poļu Volīnijas daļu. Pēc tam, kad šī teritorija nonāca nacistiskās Vācijas okupācijā, 1943. gada 11. jūlijā ukraiņu nacionālistu partizānu armija UPA, kas iestājās par neatkarīgas Ukrainas izveidi, sāka organizētas Volīnijas poļu iznīcināšanas akcijas, kuru laikā, kā tiek lēsts, līdz 1945. gadam tika noslepkavoti 60 līdz 100 tūkstoši etnisko poļu. Atriebes uzbrukumos un tam sekojošā partizānu karā Volīnijā tika nogalināti arī divi līdz trīs tūkstoši ukraiņu. Vardarbībai pārsviežoties uz citiem reģioniem Polijas austrumos un dienvidos, kur toreizējais komunistiskais režīms sāka īstenot etniskās tīrīšanas, līdz 1947. gadam dzīvību zaudēja vēl aptuveni 20 000 ukraiņu.

Polijas un Ukrainas domstarpības vēl vairāk saasinājās pēc tam, kad Polijas prezidents Karols Navrockis atņēma Zelenskim Baltā ērgļa ordeni, kas ir Polijas augstākais valsts apbalvojums.

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis šorīt tikās ar savu Ukrainas kolēģi Andriju Sibihu, un šī tikšanās plaši tiek uzskatīta par daļu no centieniem mazināt spriedzi starp abām valstīm.

Komentējot ārlietu ministru tikšanos, Tusks teica, ka no Ukrainas puses ir saņēmis signālus, ka “ir vērts meklēt veidus, kā godīgi runāt arī par pagātni”, un sapratni, ka “spriedzes saasināšanās (..) kaitē gan Polijas, gan Ukrainas interesēm”.

Izlīgums, visticamāk, būs ilgs process, viņš piebilda. “Bet, kā jūs zināt, es esmu pārliecināts, ka labas Ukrainas un Polijas attiecības ir abpusējās interesēs,” norādīja Tusks.

Tomēr viņš piebilda, ka risinājuma meklēšanai būs nepieciešama laba griba arī no Kijivas puses, ne tikai Varšavas. “Vairs nevar būt tā, ka vienīgi Varšava vienmēr izrāda labu gribu.”