“Mūsu prezidentūrai cita starpā būs kopīga atbildība par politiskās ainavas veidolu, par to, kāda, iespējams, būs situācija sarunās, kas, iespējams, – šeit vēl ir jautājuma zīmes – sāksies šī gada ziemā,” savam kabinetam sacīja Tusks. Viņš pauda cerību, ka Polijas un ES centienu gala rezultāts būs miers Ukrainā.

Detalizētāku informāciju par šiem centieniem vai grafiku Tusks neatklāja. Viņš neteica, kas varētu būt iesaistīts sarunās vai kur un kad tās varētu notikt.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada 24.februārī Polija bijusi viena no spēcīgākajām Ukrainas atbalstītājām.

Polija pārņems ES prezidentūru 1.janvārī, tikai dažas nedēļas pirms jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas. Tramps savas vēlēšanu kampaņas laikā apgalvoja, ka spēs atrisināt Ukrainas kara jautājumu vienas dienas laikā, ja tiks ievēlēts.

Tusks sacīja, ka apspriedīs ar citiem līderiem karu Ukrainā. Viņš šodien tikās ar Vācijas opozīcijā esošo kristīgo demokrātu (CDU) līderi Frīdrihu Mercu, kurš nupat atgriezies no Kijivas. Tuskam plānota arī saruna ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Savukārt ceturtdien Varšavā gaidāms Francijas prezidents Emanuels Makrons, un Tusks sacīja, ka viņi pārrunās nesen Parīzē notikušās Makrona tikšanos ar Trampu un Zelenski.

Tusks norādīja, ka Polija pārņem ES prezidentūru uz sešiem mēnešiem kontinentam ļoti dramatiskā situācijā.

“Es ļoti vēlētos, lai Polija būtu tā valsts, kas ne tikai visu laiku iezīmēs savu klātbūtni, bet arī noteiks toni lēmumiem, kas mums nodrošinās drošību un aizsargās Polijas intereses,” valdības sēdē sacīja Tusks.