Ungārija un Slovākija ir neapmierinātas, ka sankciju dēļ, ko Ukraina nesen noteikusi “Lukoil”, pārtraukts “Lukoil”  naftas tranzīts caur Ukrainu uz abām valstīm.

Arī Slovākijas vadība draudējusi ar pagaidām nekonkretizētām sekām Ukrainai, atgādinot, ka Slovākija ir svarīga elektroenerģijas piegādātāja Ukrainai, ņemot vērā elektrības deficītu, ko izraisījuši Krievijas triecieni Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai.

“Es arī skaidri apliecināju – kamēr Ukraina neatrisinās šo jautājumu, visi var aizmirst par 6,5 miljardu eiro kompensāciju par ieroču nodošanu Eiropas Miera mehānisma ietvaros,” intervijā telekanālam ATV sacīja Sijārto.

Ungārija, kas tiek uzskatīta par Kremlim vistuvāko ES dalībvalsti, vairākkārt kavējusi palīdzības sniegšanu Ukrainai, jo, kā apgalvo Budapešta, ar šo palīdzību karš tiekot “paildzināts” un “eskalēts”.

Šāds viedoklis bieži gūst atsaucību arī Slovākijā, kopš pērn rudenī tur amatā stājās pret Ukrainu noskaņotais premjerministrs Roberts Fico.

Ungārija bloķējusi EPF līdzekļu piešķiršanu arī iepriekš. No EPF līdzekļiem tiek atmaksāti līdzekļi dalībvalstīm, kas sniegušas palīdzību Ukrainai.

Saskaņā ar Sijārto teikto Ungārija strādā pie juridiskiem un tehniskiem risinājumiem, lai nodrošinātu ilgtermiņa naftas piegādes, ja Ukraina neatcels ierobežojumus.

“Es domāju, ka šeit ir kristālskaidra situācija, un Eiropas Komisijai (EK) patiešām būtu jāizdara spiediens uz Ukrainu, lai tā atkal atļautu “Lukoil” naftas piegādes,” sacīja Sijārto pēc tam, kad Ungārijas un Slovākijas valdības bija vērsušās pie EK, lūdzot to uzņemties starpniecību šajā strīdā.

Pēc Sijārto teiktā, “Lukoil” piegādes veido 33% no Ungārijas jēlnaftas importa, kā arī 40-45% no Slovākijas jēlnaftas importa.

Kad ES noteica sankcijas Krievijas naftas importam, Ungārijai un Slovākijai tika atļauts importēt Krievijas naftu pa cauruļvadiem, līdz tās atradīs alternatīvu.