Dokumenti, kas līdz šim nebija pieejami plašākai sabiedrībai, tiks publiskoti divās kārtās, sākot no 4. novembra, paziņoja Valsts drošības dienestu vēstures arhīvs.

Ungārijā vairāk nekā 40 gadus valdīja PSRS uzspiestais komunistiskais režīms, kura drošības aparāts cieši uzraudzīja pilsoņus un to lojalitāti marionešu valdībai.

Drošības dienests papildus saviem pastāvīgajiem aģentiem un darbiniekiem vervēja privātpersonas, bieži izmantojot šantāžu vai citus piespiešanas paņēmienus, lai tās spiegotu un ziņotu par saviem kolēģiem, draugiem, kaimiņiem un radiniekiem.

Jautājums par to, vai atklāt šos dokumentus, bijis strīdīgs jau kopš Ungārijas pārejas uz demokrātiju, galvenokārt tāpēc, ka tie, visticamāk, skartu arī pie varas esošos politiķus, norādīja Valsts drošības dienestu vēstures arhīva direktors Gergē Bendegūzs Čehs.

Ungārijas premjerministrs Pēters Maģars drīz pēc tam, kad viņa pārstāvētā partija “Tisza” aprīlī vēlēšanās ar pārliecinošu pārsvaru uzvarēja bijušo Ungārijas līderi Viktoru Orbānu, paziņoja, ka jaunā valdība izpildīs vienu no svarīgākajiem demokrātiskās pārejas solījumiem un publiskos šos dokumentus.

Līdz šim šie dokumenti, kas, pēc arhīva aplēsēm, satur apmēram 50 000 līdz 60 000 personu vārdus, bija pieejami tikai tajos minēto personu tuviniekiem un pētniekiem, taču turpmāk tie būs pieejami tiešsaistes datu bāzē.

Lietotāji varēs pieprasīt informāciju par drošības dienestu darbiniekiem, informatoriem vai mērķiem, kurus bija paredzēts savervēt, pamatojoties uz vārdu, dzimšanas datumu vai vietu, mātes vārdu, segvārdu un dokumenta veidu vai numuru.

Daži dokumenti tiks rediģēti, lai aizsargātu sensitīvu personisko informāciju, tostarp medicīnas datus un ziņas par seksuālo aktivitāti un orientāciju.

Sagaidot lielu apmeklētāju plūsmu vietnē, arhīvs nodevis datu bāzes apkalpošanu ārējiem serveriem, lai izvairītos no savu serveru pārslodzes.

Otro dokumentu daļu plānots publiskot 25. februārī, kad tiks publiskoti aptuveni 9000 “B dosjē” – lietas, kuras sastāv no simtiem lappušu un kurās sīki aprakstīti atsevišķi savervētie cilvēki vai vervēšanas mērķi.

Arhīva direktors Čehs norādīja, ka valdības, kas seko diktatūrai, reti atklāj iepriekšējo aģentu un informatoru vārdus, nemaz nerunājot par tik detalizētiem dokumentiem, kādus gatavojas publiskot Ungārija.

“Tāda radikāla informācijas atklāšana vēl nekad un nekur nav notikusi,” uzsvēra Čehs.

“Tagad mēs varēsim patiešām saprast, kuri bija valsts drošības dienesta slepenie kolaboracionisti vai informatori.”