Vācija “stingri atbalsta solidaritāti aizsardzības meklētāju sadalē un uzskata, ka ir īpaši nepieciešams apspriest un rast risinājumus attiecībā uz sekundāro migrāciju no citām ES dalībvalstīm,” iekšlietu ministres Nensijas Fēzeres preses sekretārs paziņoja laikrakstam “Die Welt” rakstā, kas piektdien tika ievietots tiešsaistē.

Viņš sacīja, ka vajadzētu censties panākt vienveidīgu sadales režīmu visā ES jaunatbraucējiem no Ukrainas. 

Sekundārās migrācijas gadījumā migrants pārvietojas no valsts, kurā viņš vispirms ieradās, uz citu valsti.

Pašlaik ES līmenī notiek sarunas par turpmāko regulējumu Ukrainas bēgļiem. Pagaidu aizsardzība saskaņā ar tā saukto masu pieplūduma direktīvu ir spēkā līdz 2025.gada 4.martam, un vēl nav izlemts, tieši kāds būs turpmākais regulējums.

Vēl nav zināms, vai pašreizējā procedūrā notiks kādas izmaiņas – tādas kā jauns sadales režīms. Iekšlietu ministrija atzina, ka ir svarīgi “turpināt dialogu ar Ukrainu visos svarīgajos jautājumos”.

Līdz šim Ukrainas bēgļi ir varējuši brīvi izvēlēties savu galamērķa valsti ES un arī ceļot tālāk. Vācija ir uzņēmusi vairāk nekā miljonu cilvēku no Ukrainas.

“Papildus jautājumiem par ilgtermiņa perspektīvām bēgļiem, kuriem jau ir piešķirta aizsardzība, Vācijai ir svarīgi nodrošināt kopīgu pieeju ES, īpaši uz solidaritāti bazētu sadali un sekundārās migrācijas novēršanu bēgļiem, kas ierastos nākotnē,” sacīja Iekšlietu ministrijas preses sekretārs. “To varētu veicināt 11.panta piemērošana.”

Masu pieplūduma direktīvas 11.pants nosaka, ka ES dalībvalstīm, izņemot Dāniju, ir pienākums uzņemt atpakaļ tos, kam pienākas aizsardzība, bet kas vēlas bez atļaujas ceļot uz citu ES valsti. 

Šis pants līdz šim nav ticis piemērots. Ja to tagad piemērotu, tad jaunatbraukušiem Ukrainas bēgļiem draudētu repatriācija gadījumā, ja viņi turpinātu savu braucienu pa ES.