Vācijas Centrālajā ārvalstnieku reģistrā (AZR) 2024.gadā iekļauti 132 000 jaunu personu, kam valstī piešķirta aizsardzība saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, humānu apsvērumu dēļ vai politiskas vajāšanas dēļ.

Šajā skaitā iekļauti gan tie ārvalstnieki, kam piešķirts oficiāls bēgļu status, gan pagaidu aizsardzība.

Starp ārvalstniekiem, kas Vācijā ieguvuši aizsardzības statusu, ir aptuveni miljons ukraiņu, 713 000 šīriešu, 348 000 afgāņu, 190 000 irākiešu un 157 000 turku.

Arī aptuveni 277 000 afrikāņu piešķirts aizsardzības status. Aptuveni puse no viņiem ieradušies no tādām Austrumāfrikas valstīm kā Somālija, Etiopija un Eritreja.

Savukārt no abiem Amerikas kontinentiem ieradušies tikai 22 000 cilvēku, kas Vācijā ieguvuši aizsardzības statusu.

Saskaņā ar statistikas datiem bēgļu vidējais vecums ir nepilni 32 gadi, un vidēji Vācijā tie dzīvo 6,5 gadus. Kamēr ukraiņu vidējais vecums ir 35 gadi, sīriešu un afgāņu vidējais vecums ir attiecīgi 28 un 27 gadi.

Sievietes starp viņiem ir tikai 45%, lai gan starp ukraiņiem sieviešu īpatsvars ir 59%. Bērni un pusaudži zem 18 gadu vecuma sastāda 27% no bēgļu kopskaita.

Vairumam bēgļu – 82% jeb 2,7 miljoniem ārvalstnieku – ir derīgas uzturēšanās atļaujas, kamēr 427 000 ir neskaidrs statuss. Tas nozīmē, ka viņu lietā vēl nav pieņemts tiesiski saistošs lēmums.

171 000 uzdots valsti atstāt, jo viņu patvēruma pieteikumi ir noraidīti, taču 136 000 piemērots “iecietības statuss”.

Tas nozīmē, ka tos nevar izraidīt piespiedu kārtā, jo tie ir slimi, tiem nav atbilstošu dokumentu vai ir citi apstākļi, kas liedz izraidīšanu.

Vairums no šīm personām, izņemot ukraiņus, valstī ieradušās nelegāli.

Kanclera Frīdriha Merca vadītā jaunā valdība apņēmusies īstenot stingrāku imigrācijas politiku, tajā skaitā nelegālos imigrantus atraidot jau uz robežas un ierobežojot dažu bēgļu kategoriju tiesības uz ģimenes apvienošanu.