Ministrs norādīja, ka jaunā palīdzības pakete vēl nav pabeigta, bet tā tiek gatavota, un piebilda, ka līdzekļi būs pieejami “tuvākajās nedēļās un mēnešos, tiklīdz parlaments būs pieņēmis lēmumu”.

Līdz ar jauno palīdzības paketi Vācijas kopējais atbalsts Ukrainai šogad sasniegs aptuveni deviņus miljardus eiro, atklāja Pistoriuss. Berlīne palīdzībai Ukrainai jau bija paredzējusi aptuveni septiņus miljardus eiro.

Ministrs norādīja, ka ar papildus finansējumu tiks atbalstīts Vācijas akceptētais plāns Ukrainai pašai ražot tāla darbības rādiusa ieročus.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs pagājušajā mēnesī paziņoja, ka abas valstis kopīgi izstrādās tālā darbības rādiusa ieroču sistēmas.

Kopš 2022.gada februārī sākās Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā, Vācija bijusi otra lielākā militārās palīdzības sniedzēja Kijivai pēc ASV.

Iepriekšējais Vācijas kanclers Olafs Šolcs atbalstīja Ukrainu, taču atteicās tai sūtīt tāla darbības rādiusa spārnotās raķetes “Taurus”, baidoties no eskalācijas attiecībās ar Maskavu.

Cīņā ar agresorvalsti Ukrainai sevišķi trūkst tieši tālas darbības ieroči, lai tā spētu uzbrukt militārajiem mērķiem Krievijas iekšienē.

Mercs iepriekš pauda atbalstu “Taurus” piegādēm, taču kopš stāšanās amatā pagājušajā mēnesī Berlīnes līdzšinējo nostāju nav mainījis.

Atbildot uz jautājumu, vai Vācija pašlaik apsver “Taurus” raķešu sūtīšanu Ukrainai, Pistoriuss šodien atbildēja noliedzoši.