“Varu apstiprināt, ka plānojam nosūtīt ao 4800 karavīru un 200 civilo darbinieku,” vēstnieks sacīja ziņu radiostacijai “Žiniu radijas”.

Cimmermans piebilda, ka Vācijas spēku dislocēšana Lietuvā “notiks pakāpeniski”.

“Domāju, ka nav jēgas no karavīriem, ja nav kur viņus izmitināt, un nav jēgas no izmitināšanas iespējām, ja nav karavīru. Tādēļ, manuprāt, ir jēgpilni soli pa solim attīstīt vācu karavīru klātbūtni Lietuvā,” teica vēstnieks.

Viņš uzsvēra, ka pašlaik vissvarīgākais ir laba koordinācija abu pušu starpā, “un es domāju, ka tieši tā arī notiek”.

Tomēr vēstnieks norādīja, ka sarunas turpinās un detalizētākus plānus viņš nevar atklāt.

Berlīne tuvāko gadu laikā plāno izvietot savu brigādi Lietuvā, un nākamgad par to paredzēts parakstīt starpvalstu nolīgumu.

Plānots Lietuvā izvietot tanku bataljonu, divus manevrēšanas bataljonus, artilērijas bataljonu un loģistikas bataljonu.

Viļņa un Berlīne patlaban turpina sarunas par to, kāda infrastruktūra Lietuvai būs jānodrošina dislocētajiem vācu karavīriem.

Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss iepriekš teica, ka Lietuvai būs jāizveido ne tikai militārā infrastruktūra, bet arī sociālā infrastruktūra, piemēram, skolas, bērnudārzi un atpūtas vietas.

Arī Vācijas vēstnieks sacīja, ka skolas ir nepieciešamas, jo “mums ir jārēķinās, ka mūsu karavīri nepaliks tikai uz pāris gadiem”.

“Tas ir ilgtermiņa ieguldījums. Mēs vēlamies, lai mūsu karavīri un viņu ģimenes justos kā mājās. Mēs arī vēlamies, lai viņi veidotu saikni ar Lietuvas iedzīvotājiem,” viņš teica.

Vācija kopš 2017. gada vada arī NATO daudznacionālo kaujas grupu Lietuvā.