Ap 100 000 cilvēku pulcējās plašā demonstrācijā pret labējo ekstrēmismu Diseldorfā, paziņoja vietējā policija.

Tā bija viena no apmēram 30 līdzīgām demonstrācijām, kas sestdien plānotas Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē.

Protestētāji galvenokārt iebilst pret labējo eiroskeptiķu partiju “Alternatīva Vācijai” (AfD), kuras pret imigrāciju vērstā politika pēdējo mēnešu laikā vairojusi panākumus vēlēšanās.

Sašutumu Vācijā izraisīja ziņas, ka AfD pārstāvji 25. novembrī esot piedalījušies slepenā sanāksmē ar labējiem ekstrēmistiem, kurā plānota to miljonu imigrantu piespiedu izraidīšana, kas nav pietiekami integrējušies vācu sabiedrībā.

Atmosfēru, kuru jau iepriekš raksturoja tradicionālo partiju satraukums par pieaugošo AfD popularitāti, nokaitēja pētnieciskās žurnālistikas organizācijas “Correctiv” 10. janvārī publicētais ziņojums par Potsdamā notikušo sanāksmi.

Osnabrikā, Lejassaksijā, Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss brīdināja, ka galēji labējo rīcība apdraud demokrātiju valstī.

AfD vēlas mainīt sistēmu, savā dzimtajā pilsētā teica ministrs ap 25 000 cilvēku pūlim. “Tas nozīmē tikai to, ka viņi vēlas atgriezties drūmajos laikos, kad valdīja rasu naids, diskriminācija, nevienlīdzība un netaisnība,” sacīja Pistoriuss.

Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes galvaspilsētā Ķīlē protesta akcijā pulcējās vairāk nekā 10 000 cilvēku.

Baltijas jūras ostas pilsētas mērs Ulfs Kempfers sacīja, ka “mūsu demokrātija ir stabilāka nekā demokrātija pirms simt gadiem, tomēr nebūsim pašpārliecināti”.

Līdzīgas protesta akcijas pret labējo ekstrēmistu notika arī citviet Vācijā. Lībekā pulcējās ap 8000 cilvēku, Kaizerslauternē – ap 6000 un Vormsā – ap 4000.

Āhenē sanāca 12 500 cilvēku, bet vairāk nekā 12 000 pulcējās Marburgā. Veimanā protestētāju skaits bija 1500-2000.

Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers pauda atbalstu demonstrantiem, tomēr aicināja turpināt stiprināt demokrātiju.

“Esmu priecīgs un pateicīgs, ka sabiedrības demokrātijas centrs ir atmodies,” teica prezidents, vienlaikus aicinot visus demonstrantus aktīvi iesaistīties savās kopienās, jo demokrātija zeļ no savu pilsoņu iesaistes.

Arī Vācijas kanclers Olafs Šolcs uzteica plašās demonstrācijas pret labējo ekstrēmismu, kas valstī notikušas pēdējo nedēļu laikā.

Trijās federālajās zemēs Vācijas austrumos, kur rudenī gaidāmas landtāgu vēlēšanas, AfD aptaujās šobrīd jau apsteidz visas pārējās partijas.