Likumprojekts nosaka, ka energoapgādes uzņēmumiem, ūdensapgādes uzņēmumiem un pat dažām lielveikalu ķēdēm ir jāsamazina to neaizsargātība pret terorismu, rūpnieciskām avārijām, dabas katastrofām un ārkārtas situācijām sabiedrības veselības jomā.

“Vācija nav karastāvoklī, bet mēs esam hibrīdkara mērķis – sabotāža, spiegošana, ārvalstu spēku agresija, terorisms,” pirms balsojuma parlamentā sacīja Vācijas iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints.

Likumprojekts, kura mērķis ir panākt Vācijas atbilstību Eiropas Savienības (ES) direktīvām, uzliktu par pienākumu aptuveni 1700 pamata pakalpojumu sniedzējiem pastiprināt fizisko drošību un signalizācijas sistēmas, regulāri veikt riska novērtējumus un nekavējoties ziņot par incidentiem.

Jaunās prasības attieksies uz objektiem, kas sniedz kritiski svarīgus pakalpojumus vismaz 500 000 cilvēku tādās nozarēs kā enerģētika, ūdensapgāde, pārtika, veselība, transports, IT, telekomunikācijas, finanšu pakalpojumi un atkritumu likvidēšana.

Pirms dažām nedēļām Berlīnē galēji kreiso grupējums “Vulkangruppe” aizdedzināja augstsprieguma elektrības vadu, atstājot desmitiem tūkstošu mājsaimniecību bez elektrības gandrīz nedēļu. Valdība šonedēļ izsludināja viena miljona eiro lielu atlīdzību par informāciju, kas palīdzētu aizturēt vainīgos.

Dobrints norādīja, ka informācijai par kritiski svarīgo infrastruktūru nevajadzētu būt tik viegli pieejamai sabiedrībai.

Daudzi drošības eksperti principā atzinīgi novērtēja jauno kritiskās infrastruktūras likumprojektu, bet citi to asi kritizēja kā pārāk vāju un novēlotu.

Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss otrdien brīdināja par “pieaugošo hibrīduzbrukumu skaitu daudzās Eiropas valstīs, kad ar vienu peles klikšķi tiek uzbrukts kritiskajai infrastruktūrai, Baltijas jūrā tiek pārgriezti datu pārraides kabeļi, notiek spiegošana ar droniem un dezinformācijas kampaņas medijos”. Arī privātie uzņēmumi un ekonomika kopumā “izjūt šo ģeopolitisko draudu un risku tiešo ietekmi uz piegādes ķēdēm, energoapgādi un kiberdrošību”, norādīja ministrs.

Saskaņā ar jauno likumu kritiski svarīgajiem objektiem par incidentiem 24 stundu laikā būs jāziņo Vācijas Civilās aizsardzības un katastrofu seku likvidēšanas birojam un pēc tam viena mēneša laikā jāsagatavo detalizēts ziņojums. Uzņēmēju grupas sūdzējušās, ka tās saskarsies ar apgrūtinošiem jauniem ziņošanas pienākumiem un lieliem naudas sodiem par to neievērošanu.

Likumprojektā arī aicināts labāk aizsargāt sensitīvus datus, piemēram, elektrotīklu kartes, kas tagad tiek publicētas tiešsaistē.

Daniels Hillers, kurš strādā vienā Fraunhofera biedrības institūtiem, norādīja, ka mūsdienās sistēmas ir “tik lielas, sarežģītas un savstarpēji atkarīgas”, ka būtībā nav iespējams tās pilnībā aizsargāt pret visiem apdraudējumiem, tāpēc iespējamo situāciju un rezerves alternatīvu plānošana ir svarīga civilās aizsardzības sastāvdaļa. “Ikviens, kurš apgalvo, ka ir iespējama 100% aizsardzība, maldina cilvēkus,” viņš piebilda.

Eiropas Enerģētiskas drošības iniciatīvas direktore Vācijā Sabrīna Šulca piekrita, ka “visu nav iespējams novērst, tāpēc vairāk runa ir par dublēšanu, nevis esošās infrastruktūras nostiprināšanu”.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs ir solījis pārvērst Vācijas armiju par Eiropas lielākajiem bruņotajiem spēkiem, taču Šulca uzskata, ka infrastruktūras noturības veidošana ir “vismaz tikpat svarīga cik tanki un bezpilota lidaparāti, ja ne svarīgāka”.