Atbildot uz galēji kreisās partijas “Die Linke” (“Kreisie”) Bundestāga frakcijas pieprasījumu, valdība pavēstījusi, ka pērn reģistrēts 1521 vardarbīgs noziegums, ko pastrādājuši labējie radikāļi. 2024. gadā Federālā kriminālpolicijas pārvalde (BKA) reģistrēja 1488 šādus noziegumus, bet 2023. gadā – 1270.

Valdība norādījusi, ka, tie ir tikai sākotnējie skaitļi, kas vēlāk var mainīties.

Tāpēc nevar izslēgt, ka samazinoties kopējam politiski motivēto labējo ekstrēmistu noziegumu skaitam par aptuveni 4% līdz 41 072, var sarukt arī vardarbīgo noziegumu skaits.

Parasti starp politiski motivētajiem noziegumiem ir necieņas izrādīšana pret valsti un tās simboliem, naida kurināšana un vārdiska aizskaršana. Pie vardarbīgiem noziegumiem tiek pieskaitītas slepkavības vai to mēģinājumi, miesas bojājumu nodarīšana, nopietni sabiedriskā miera traucējumi, ceļu satiksmes bloķēšana, nelikumīga brīvības laupīšana un nepakļaušanās tiesībsargāšanas iestādēm.

Atbildot uz “Die Linke” pieprasījumu par noziegumiem pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos, valdība informējusi, ka policija reģistrējusi vienu slepkavības mēģinājumu oktobrī un vēl vienu – decembrī.

Maijā federālā prokuratūra ierosināja lietu pret galēji labējo ekstrēmistu grupējumu “Pēdējais pretestības vilnis”. Saistībā ar šo lietu vairākās federālajās zemēs aizturēti pieci jaunieši vecumā no 14 līdz 21 gadam.

Prokuratūra norāda, ka grupējuma mērķis bijusi Vācijas demokrātiskās iekārtas destabilizācija, izmantojot vardarbīgus uzbrukumus imigrantiem un politiskajiem pretiniekiem.