Policija no 2024. gada 1. aprīļa līdz 2025. gada 30. novembrim visā valstī reģistrēja 818 politiski motivētus nodarījumus, kas bija vērsti pret medijiem, tostarp 89 vardarbības aktus, atklāja valdība, atbildot uz galēji kreisās partijas “Die Linke” (Kreisie) Bundestāga frakcijas pieprasījumu.

Aptuveni trešdaļa no šiem gadījumiem jeb 244 lietas bija saistītas ar galēji labējiem, 78 bija saistītas ar galēji kreisajiem, 153 ar ārvalstu ideoloģiskiem motīviem un 31 ar reliģiskiem motīviem. Vēl 312 gadījumi tika iekļauti kategorijā “citi”, liecina Vācijas Federālās kriminālpolicijas pārvaldes (BKA) dati, kas apkopoti no federālajām zemēm līdz 2025. gada 31. decembrim.

Dati liecina par ievērojamu politiski motivētu uzbrukumu skaita pieaugumu salīdzinājumā ar 2023. gadu, kad tika reģistrēti aptuveni 290 incidenti jeb vidēji 24 gadījumi mēnesī, pirmdien ziņoja laikraksts “Rheinische Post”. Jaunākie skaitļi atbilst aptuveni 41 gadījumam mēnesī.

“Die Linke” pārstāvis mediju politikas jautājumos Dāvids Šlīzings šo tendenci raksturoja kā satraucošu. “Vardarbīgu uzbrukumu un noziegumu līmenis pret žurnālistiem ir sasniedzis šokējoši augstu līmeni. Federālajām un federālo zemju iestādēm ir nekavējoties jārīkojas, lai labāk aizsargātu preses darbu,” laikrakstam “Rheinische Post” norādīja politiķis.

Arī starptautiskā mediju tiesību organizācija “Reportieri bez robežām” (“Reporters sans frontieres”, RSF) savā ziņojumā brīdinājusi, ka Vācijā pieauguši draudi žurnālistiem un mēģinājumi viņus iebiedēt. RSF norāda, ka Vācijā daudzi žurnālisti uzskata žurnālistikas darba deleģitimizāciju par galveno draudu.