Šie priekšlikumi ļaus veikt sabotāžas operācijas naidīgu spēku vājināšanai, ziņoja sabiedriskās raidkompānijas WDR un NDR un laikraksts “Süddeutsche Zeitung”, atsaucoties uz jaunu likumprojektu par Federālo izlūkdienestu (BND), kas ir Vācijas ārējais izlūkdienests.

BND preses sekretārs sacīja, ka aiz cieņas pret valdības un parlamenta darbu viņš nekomentēs šo likuma grozījumu vai jebkādus starprezultātus.

Saskaņā ar šīm mediju ziņām BND darbība vairs neaprobežosies ar spiegošanu, informācijas vākšanu un vērtēšanu, un šis dienests nākotnē varēs veikt arī operatīvas darbības valsts aizsardzībai “īpašas izlūkošanas situācijas” apstākļos.

Šāds draudu līmenis būs jānosaka Nacionālās drošības padomei, kuras sastāvā ir svarīgākie ministri, un tas būs jāapstiprina divām trešdaļām no Bundestāga kontroles komisijas locekļiem.

Šī slepenā komisija novēro BND, kā arī iekšējā izlūkdienesta un militārās pretizlūkošanas dienesta darbu. Tās iesaistīšana šādos lēmumos būs jauna parādība Vācijai.

Novērotāji uzskata, ka lielāka parlamentārā iesaiste var būt ierosināta ar nolūku pārliecināt parlamenta deputātus, kuriem ir skeptiska attieksme pret BND pilnvaru paplašināšanu.

“Īpaša izlūkošanas situācija” tiks definēta kā tāda, kurā ir noteikti draudi Vācijai vai tās sabiedrotajiem, piemēram, citai valstij gatavojoties karam vai pastiprinot hibrīduzbrukumus.

Viens no plānotās reformas mērķiem ir ļaut ārējam izlūkdienestam rīkoties ātrāk un izšķirošāk pret ievērojamu hibrīddraudu palielināšanos, sevišķi no Krievijas puses.