Vācijā termins “īpašie līdzekļi” atzīts par gada “nevārdu”
Par pagājušā gada vācu valodas “nevārdu” atzīts “Sondervermögen” (īpašie līdzekļi).
LETA
Pērn ar konservatīvo un sociāldemokrātu vienošanos tika izveidots tā dēvētais speciālais fonds 500 miljardu eiro apmērā infrastruktūras un klimata aizsardzības projektiem nākamajai desmitgadei.
Marburgas Filipa universitātes žūrija, kas izvēlas gada “nevārdu”, secināja, ka veids, kā šis termins pagājušajā gadā tika lietots publiskajā diskursā, aizēnoja tā patieso nozīmi, proti, parādu uzņemšanos.
Lai gan sarunvalodā terminu “Sondervermögen” parasti attiecina uz konkrētu īpašumu, kas ir nodalīts no kopējiem aktīviem, juridiskajā un ekonomiskajā žargonā to lieto, lai apzīmētu papildu budžetu, kas saistīts ar konkrētiem mērķiem un ko finansē ar parādsaistību uzņemšanos.
Tā kā daudzi cilvēki saprot šo vārdu tā sarunvalodas nozīmē, žūrijas ieskatā plaši izplatītā termina lietošana, lai apzīmētu miljardiem lielo jauno valdības parādu, radīja maldinošu un eifēmisku efektu.
Neatkarīgo žūriju veido četri valodnieki un žurnālists, kā arī vēl viens loceklis, kas katru gadu mainās.
Gada “nevārda” izraudzīšanas mērķis ir pievērst uzmanību mediju lietotajai valodai un norādīt uz vārdiem, kas “aizskar cilvēka cieņu un pārkāpj demokrātijas principus vai ved pie diskriminācijas”.
Šī tradīcija tika ieviesta 1991. gadā, un līdz 1994. gadam gada “nevārdu” izraudzījās Vācu valodas biedrība, bet pēc tam to pārņēma neatkarīgā žūrija.