Līdzekļi tiks piešķirti caur Vācijas attīstības banku KfW un ziedoti Ukrainas Enerģijas atbalsta fondam.

Pēc jaunākā piešķīruma Vācijas kopējais ieguldījums fondā līdz 2025. gada beigām sasniegs 550 miljonus eiro, informēja ministrija.

Ukrainā gaidāma viena no skarbākajām ziemām kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma, jo Maskava intensīvi uzbrūk Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai.

Turklāt atbalstu enerģētikas infrastruktūras nostiprināšanai sarežģīja novembrī izskanējusī informācija par plašu korupciju šajā nozarē.

Vācija ir apsolījusi turpināt atbalstīt Ukrainu, neraugoties uz šo skandālu, lai gan kanclers Frīdrihs Mercs aicinājis Kijivu “enerģiski īstenot pretkorupcijas pasākumus”.

Ekonomikas ministrija ceturtdien paziņoja, ka, “ņemot vērā Ukrainas pretkorupcijas iestāžu nesen veikto izmeklēšanu”, KfW “turpinās stingri uzraudzīt savu noteikumu ievērošanu”.

“Krievija konsekventi un apzināti uzbrūk Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, lai pārvērstu ziemu par vēl vienu ieroci,” norādīja ekonomikas ministre Katerīna Reihe.

“Mēs neatstāsim Ukrainas tautu vienu. Energoapgādes aizsardzība nozīmē cilvēku aizsardzību – tieši par to ir runa.”

Vācija ir lielākā Ukrainas finansiālā atbalstītāja Eiropā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma 2022. gadā un piekritusi 2026. gadā Kijivai sniegt militāro palīdzību 11,5 miljardu eiro apmērā.

Ukrainas Nacionālais korupcijas apkarošanas birojs (NABU) un Specializētā korupcijas lietu prokuratūra (SAP) 10. novembrī paziņoja, ka atklājuši vērienīgu korupcijas shēmu ap valsts enerģētikas uzņēmumu “Enerhoatom”.

Skandāla centrā nonāca valdības ministri, ilggadējais prezidenta līdzgaitnieks Timurs Mindičs un finansists Oleksandrs Cukermans.

Saistībā ar skandālu amatu zaudēja tieslietu ministrs Hermans Haluščenko un enerģētikas ministre Svitlana Hrinčuka, kā arī atkāpās Zelenska kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks.