Aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss 2024.gada aprīlī iepazīstināja ar jauno Bundesvēra struktūru.

Pēc viņa teiktā, tā ir nepieciešama, lai stiprinātu valsts aizsardzības spējas. Tostarp tajā paredzēta teritoriālo rezervju reorganizācija un paplašināšana.

Tagad tajās ietilpst četri teritoriālās aizsardzības pulki (Heimatschutzregiment). To sastāvā ir tikai rezervisti. Tie ir pakļauti konkrētā Vācijas reģiona komandstruktūrai.

Saskaņā ar jaunajiem plāniem Bundesvērs izveidos sešus teritoriālās aizsardzības pulkus, kuru sastāvā Bavārijā, Berlīnē, Hesenē, Lejassaksijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā un Ziemeļreinā-Vestfālenē būs aptuveni 6000 vīru. Tos apvienos jaunā teritoriālās aizsardzības divīzijā. Tajā dienēs gan rezervisti, gan aktīvā dienestā esošie karavīri.

Teritoriālās aizsardzības spēki (Heimatschutzkräfte) no 1.aprīļa būs tieši pakļauti armijai. Pašlaik Bundesvēra sastāvā ir tikai trīs divīzijas – divas tanku divīzijas un ātrās reaģēšanas spēku divīzija. Katrā no tām ir aptuveni 20 000 vīru.

Teritoriālās aizsardzības divīzija kļūs par ceturto.

Jaunās vienības uzdevums būs aizsargāt kritiski svarīgus objektus Vācijā, piemēram, ostas, dzelzceļa iekārtas, pārkraušanas punktus, cauruļvadus, ceļus, tiltus, mezglus un digitālo infrastruktūru. Miera laikā Teritoriālās aizsardzības vienības var izmantot, lai palīdzētu avāriju, teroristu uzbrukumu vai pandēmijas gadījumā.

Saskaņā ar ziņu aģentūras DPA sniegto informāciju plāns izveidot teritoriālās aizsardzības divīziju ir balstīts arī uz pieņēmumu, ka trīs pārējās armijas divīzijas varētu pārvietot uz NATO austrumu flangu, piemēram, Poliju, Lietuvu vai Igauniju, lai atturētu vai atvairītu militāru agresiju.

Tad Vācijai būtu nepieciešama stabila aizsardzība aizmugurē.