“Mēs vēlamies šogad noslēgt vienošanos ar Sīriju un sākotnēji izraidīt noziedzniekus, kam sekotu tie, kam [Vācijā] nav tiesību uzturēties,” sestdien laikrakstā “Rheinische Post” publicētajā intervijā izteicies Dobrints.

“Ir svarīgi nošķirt cilvēkus, kas labi integrējušies un strādā, no tiem, kam nav tiesību uz patvērumu un kas paļaujas uz sociālajiem pabalstiem,” norādījis ministrs.

Viņš piebildis, ka sarunas ar Sīriju sāksies “drīzumā”.

Dobrints arī pavēstījis, ka devis rīkojumu Federālajai migrācijas un bēgļu pārvaldei daļēji atsākt sīriešu patvēruma pieprasījumu izskatīšanu, kas tika apturēta pēc diktatora Bašara al Asada režīma gāšanas pagājušā gada decembrī.

Tas darīts tāpēc, lai varētu izraidīt tos patvēruma pieprasītājus, kas saņēmuši atteikumu.

Vācija nav izraidījusi nevienu sīrieti kopš 2012.gada.

Tikmēr lēni pieaug to sīriešu skaits, kas brīvprātīgi atgriežas Sīrijā, lai gan tas joprojām ir niecīgs.

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas datiem līdz augusta beigām ar valdības atbalstu dzimtenē atgriezušies 1867 sīrieši.

Jūlija beigās Vācijā uzturējās nepilni 955 000 Sīrijas pilsoņu, liecina Ārvalstnieku centrālā reģistra (AZR) dati. Tajā pašā laikā 83 150 sīrieši pērn ieguva Vācijas pilsonību, norāda iekšlietu ministrija.

Dati par 2025.gadu pagaidām vēl nav pieejami.

Dobrints vēlas arī uzlabot afgāņu izraidīšanas kārtību.

“Mans mērķis ir [afgāņus] izraidīt regulāri un sistemātiski. Šobrīd tas iespējams tikai ar Kataras emirāta atbalstu,” norādījis ministrs.

“Nākotnē es vēlētos, lai tas tiktu organizēts bez starpniekiem. Tas prasa tiešas sarunas ar varasiestādēm Kabulā.”

Vācijai nav diplomātisko attiecību ar talibu režīmu, kas nāca pie varas Afganistānā 2021.gada augustā, taču joprojām atrodas starptautiskā izolācijā.

Kopš tā laika ar Kataras palīdzību izdevies organizēt tikai divus repatriācijas avioreisus ar izraidītajiem afgāņiem. Abos gadījumos tika izraidīti tikai notiesāti kriminālnoziedznieki.