Statistikas datos tiek reģistrēta pilsonība, bet ne etniskā izcelsme vai migrācijas vēsture.

Ārzemnieku proporcija cietumos vislielākā ir lielpilsētās. Berlīnē tā ir 58,9%, bet Hamburgā – 57,95%.

Bavārijā, Bādenē-Virtembergā un Hesenē šis rādītājs arī pārsniedz 50%.

Savukārt Vācijas austrumu daļā proporcija ir ievērojami mazāka – Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, Saksijā-Anhaltē un Tīringenē tie ir aptuveni 25%.

Cietumu darbinieku arodbiedrības federālais priekšsēdētājs Renē Millers laikrakstam “Neue Osnabrücker Zeitung” norādīja, ka valodas barjera starp personālu un ieslodzītajiem rada ievērojamus sarežģījumus, apgrūtinot saziņu ar ieslodzītajiem un viņu rehabilitācijas atbalstīšanu.

2025. gada beigās Vācijā bija reģistrēti aptuveni 14,1 miljoni ārvalstnieku, kas atbilst aptuveni 17% no kopējā iedzīvotāju skaita. Tādējādi ārvalstnieku īpatsvars ieslodzīto vidū ir ievērojami augstāks nekā to īpatsvars iedzīvotāju vidū.