“Mums ir jānodrošina, lai nenotiktu hakeru uzbrukumi vēlēšanu iestādēm,” uzsvēra ministre.

Fēzere pievērš uzmanību mākslīgā intelekta plašākai izmantošanai, lai aizsargātos pret dezinformācijas kampaņām, un iestājās pret budžeta samazināšanu 2025. gadam.

Ministre brīdināja par pieaugošajām briesmām, ko rada Krievijas hibrīdais karš – tradicionālā un kiberspiegošana, un apsūdzēja Kremli, ka tas apzināti veicina bēgļu kustību uz Rietumeiropu, lai destabilizētu tos.

“Patiesībā mēs piedzīvojam jaunu Krievijas agresijas draudu dimensiju,” laikrakstā “Süddeutsche Zeitung” norādīja Fēzere. “Taču arī spiegošana ir vismaz tikpat aktīva,” viņa piebilda.

Ministre arī apsūdzēja eiroskeptiķu partiju “Alternatīva Vācijai” (AfD) par ciešām attiecībām ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, ko AfD līdzpriekšsēdētāja Alise Vīdele intervijā ziņu aģentūrai DPA noliedza.

“AfD pielūdz Putinu un nicina mūsdienu Vāciju,” sacīja Fēzere, apgalvojot, ka AfD ir pārtapusi no eiroskeptiķiem par politisko partiju, kas noskaņota pret Vācijas konstitūciju.

Ministre neizslēdza iespēju aizliegt AfD, par ko nesen Vācijā notika debates.

“Ja partija vēlas agresīvi graut demokrātiskos kārtību, Federālā konstitucionālā tiesa to var aizliegt. Ja AfD radikalizācija turpināsies, šāda iespēja ir paredzēta mūsu konstitūcijā,” norādīja ministre.