Intervijā sabiedriskajai raidorganizācijai “Deutsche Welle” (DW) viņš atzinis, ka Krievija apsver iespēju pārbaudīt, cik lielā mērā dalībvalstis var paļauties uz Ziemeļatlantijas līguma 5.pantu, kas paredz, ka uzbrukums vienai no alianses dalībvalstij tiek uzskatīts par uzbrukumu visām dalībvalstīm.

“Mēs ļoti ceram, ka tas nav tiesa un ka netiksim nostādīti grūtā situācijā, ja tas tiks pārbaudīts. Tomēr mums jāpieņem, ka Krievija vēlas mūs pārbaudīt, pārbaudīt Rietumu vienotību,” izteicies Kāls.

Laiks, kad Krievija varētu pārbaudīt NATO kolektīvās drošības klauzulu ir atkarīgs no tās uzsāktā kara pret Ukrainu, piebildis BND šefs.

Ja karš beigsies agrāk nekā 2029. vai 2030.gadā, tas ļaus Krievijai izmantot savus tehniskos, materiālos un cilvēkresursus, lai agrāk radītu draudus Eiropai, uzskata Kāls.

“Ir arī iespējams, ka konkrēti draudi vai Eiropas šantāža no Krievijas puses var rasties agrāk, nekā iepriekš lēsts,” brīdina Vācijas izlūkdienesta vadītājs.

“Agrāka kara izbeigšana Ukrainā ļaus krieviem savu enerģiju novirzīt tur, kur tie patiesi to vēlas, konkrēti pret Eiropu,” uzsvēris Kāls.

Viņš norādījis, ka Krievija vēlas atjaunot situāciju, kāda Eiropā pastāvēja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, atvirzot NATO klātbūtni un paplašinot savu ietekmes sfēru uz rietumiem. No Maskavas viedokļa ideālā gadījumā tiktu likvidēta ASV klātbūtne Eiropā.