Ikgadējā izlūkdienestu atskaitīšanās sēdē Bundestāgā piedalījās visu trīs Vācijas drošības iestāžu – Federālā izlūkdienesta (BND), Militārās pretizlūkošanas (MAD) un Konstitūcijas aizsardzības biroja (BfV) – vadītāji.

Parasti izlūkdienestu parlamentārās uzraudzības sēdes notiek aiz slēgtām durvīm, taču reizi gadā tiek rīkotas atklātās sēdes.

“Personāla un materiālu ziņā Krievijas bruņotie spēki, visticamāk, vēlākais līdz desmitgades beigām būs spējīgi veikt uzbrukumu NATO,” sacīja par ārējo izlūkošanu atbildīgā BND vadītājs Bruno Kāls.

Krievijai tieša konfrontācija starp Maskavu un NATO “kļūst par vienu no iespējām”, uzskata Kāls.

Arī pārējie Vācijas izlūkdienestu vadītāji brīdināja par pieaugošajiem draudiem no Krievijas puses.

“Krievijas spiegošana un sabotāža Vācijā pieaug gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi,” norādīja BfV prezidents Tomass Haldenvangs.

Viņš atklāja, ka vasarā ar Krieviju saistīts sabotāžas mēģinājums gandrīz izraisīja lidmašīnas avāriju.

Krievija iesaistījās arī dezinformācijas kampaņās, izmantoja bezpilota lidaparātus, lai izspiegotu sensitīvas vietas, un, piedāvājot naudu, centās savervēt cilvēkus, tai skaitā no organizētās noziedzības pasaules, sacīja Haldenvangs.

Ir arī ievērojami palielinājies Krievijas spiegošanas un sabotāžas pasākumu skaits, kas vērsti pret Vācijas bruņotajiem spēkiem, sacīja MAD prezidente Martina Rozenberga.