“Džihādistu uzbrukumu risks ir augstāks nekā tas bija iepriekš ilgu laiku,” sacīja iekšzemes izlūkdienesta vadītājs Tomass Haldenvangs.

Pēc viņa teiktā, uzbrukumu risks ir palielinājies vairāku faktoru dēļ. Viņš uzsvēra draudus, ko rada radikalizējušās personas.

Viņš arī minēja talibu ietekmi pēc varas sagrābšanas Afganistānā, kā arī grupējuma “Islāma valsts – Horasānas province” nostiprināšanos Pakistānā un Afganistānā.

Korāna dedzināšana Skandināvijā un Izraēlas militārā operācija pret “Hamās” Gazas joslā arī veicina “radikalizācijas spirāli”, norādīja Haldenvangs.

“Situācija Tuvajos Austrumos pēc “Hamās” teroristiskā uzbrukuma noteikti ir pastiprinājusi apdraudējumu, ko rada islāmistu terorisms,” sacīja Haldenvangs. “Vācija ir džihādistu uzmanības centrā vairāk nekā citas Eiropas valstis, jo kopā ar ASV mūsu valsts tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajām Izraēlas atbalstītājām.”

Maijā 25 gadus vecs afgāņu imigrants Manheimā sadūra sešus cilvēkus. Uzbrukumā sadurtais policists, neatguvies no gūtajiem savainojumiem, nomira.

“Drošības situācija ir ļoti saspringta,” sacīja Haldenvangs, piebilstot, ka viņa aģentūra nekad nav novērtējusi par zemu islāmistu terorisma draudus.

Haldenvangs sacīja, ka Vācija pašlaik saskaras ar trim galvenajām problēmām: islāmistu terorisma draudi, labējā ekstrēmisma uzplaukums, kas veicina sociālo spriedzi, un ārvalstu izvērsta ietekme un spiegošana.

Turklāt pastāv arvien vardarbīgāka kreisā spārna ekstrēmisma draudi, viņš piebilda.