Ja brīvprātīga iesaukšana armijā nesasniegs rekrutēšanas mērķus, plāns ļaus parlamentam uzsākt obligāto militāro dienestu jauniem vīriešiem, kas tiks izvēlēti pēc nejaušības principa, lai papildinātu karavīru rindas.

Vācijas valdība, ko veido kanclera Frīdriha Merca konservatīvais bloks un sociāldemokrāti, koalīcijas līgumā bija vienojusies ieviest brīvprātīgu militāro dienestu, lai palielinātu karavīru skaitu.

Tomēr partijām nebija izdevies panākt vienošanos par galvenajiem aspektiem, arī par to, kādi mehānismi būtu jāpiemēro, ja Vācijas bruņotajiem spēkiem – Bundesvēram – brīvprātīgi nepievienojas pietiekami daudz cilvēku.

Aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss vēlas, lai ierosinātie tiesību akti stātos spēkā 2026. gada sākumā.

Sakarā ar NATO plāniem stiprināt savas aizsardzības pozīcijas Eiropā, ņemot vērā Krievijas radītos draudus, mērķis ir palielināt Bundesvēra personālu par aptuveni 80 000 aktīvā personāla karavīru līdz 260 000, un papildus 200 000 rezervistu.

Taču, tā kā iepriekšējais mērķis – 203 000 karavīru – netika sasniegts, daži konservatīvie politiķi pauda bažas, ka valdības plāni ir nepietiekami.

Koalīcijā radās ievērojamas domstarpības par to, vai militārā dienesta likumprojektā būtu jāiekļauj automātisks mehānisms, kas ļautu pāriet uz pilna apmēra iesaukšanu, ja brīvprātīgo skaits nebūs pietiekams.