Miršs ļāva noprast, ka šis jautājums varētu tikt apspriests ES sarunās par jauno sankciju paketi pret Krieviju.

Arī Vācijas kristīgo demokrātu (CDU) un to Bavārijas māsapartijas Kristīgi sociālās savienības (CSU) Bundestāga frakcijas priekšsēdis Jenss Špāns, kurš kopā ar Miršu apmeklēja Kijivu, uzsvēra, ka nepieciešamas sarunas par to, vai un kā iesaldētie līdzekļi var tikt izmantoti, neskatoties uz iespējamajām juridiskajām problēmām.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) sniegto informāciju ES ir iesaldēti Krievijas Centrālās bankas aktīvi aptuveni 210 miljardu eiro apmērā. Lielākā daļa iesaldēta Briselē bāzētajā finanšu iestādē “Euroclear”.

Kopš pagājušā gada ES izmanto procentos nopelnīto naudu no šiem fondiem, lai finansētu ieroču un munīcijas piegādi Ukrainai.

Tomēr ES daudzi ir skeptiski noskaņoti pret tiešu aktīvu atsavināšanu juridisku apsvērumu un iespējamu pretpasākumu dēļ. Arī novērotāji bažījas, ka šāda rīcība varētu mazināt citu valstu un investoru uzticību Eiropai kā finanšu centram.

Miršam un Špānam vizītē Kijivā paredzētas sarunas ar Ukrainas amatpersonām, lai apspriestu turpmāko Vācijas atbalstu Ukrainai un diplomātiskos centienus kara izbeigšanai.