Pēc opozīcijas un federālo zemju spiediena Vācijas kanclers Olafs Šolcs novembrī tikās ar Vācijas federālo zemju vadītājiem, lai runātu par valsts patvēruma politiku un iespējām to padarīt stingrāku, un arvien biežāk izskan aicinājumi apspriest šīs tikšanās rezultātus.

“Populistu un ekstrēmistu spēku vienmēr veicina demokrātu nespēja rīkoties.

Tas jo īpaši attiecas uz vienu no mūsu laika lielākajām problēmām – migrācijas jautājumu,” laikrakstam “Tagesspiegel” sacīja Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes ministru prezidents Hendriks Vusts.

Viņš aicināja rīkot vēl vienu tikšanos starp valdības un federālo zemju pārstāvjiem, lai izvērtētu līdz šim veiktos pasākumus patvēruma piešķiršanas politikā.

Sabiedriskās domas aptaujās AfD ar 22% atbalstu apsteidz visas valdošās koalīcijas partijas – sociāldemokrātus (SPD), zaļos un liberālo Brīvo demokrātu partiju (FDP), – atpaliekot tikai no CDU.

Jautājums kļuvis īpaši aktuāls pēc pētnieciskās žurnālistikas grupas “Correctiv” ziņotā, ka AfD biedri novembrī kādā viesnīcā slepeni tikušies ar galēji labējo aktīvistiem un radikāli noskaņotiem uzņēmējiem un apsprieduši plānu, kā repatriēt miljoniem imigrantu.

Arī Berlīnes mērs Kajs Vēgners, kurš pārstāv CDU, aicināja sarīkot vēl vienu tikšanos starp valdību un federālajām zemēm, lai apspriestu migrācijas politiku.

Vēgners izteicies, ka demokrātiskajām partijām jādarbojas kopā, lai pārvarētu mūsdienu problēmas. “Mums beidzot jāmaina kurss, piemēram, migrācijas politikā,” viņš piebildis.

Taču SPD ģenerālsekretārs Kevins Kīnerts noraidījis šo priekšlikumu un nosauca “Vusta prasību par netaktisku, īpaši šajos laikos”, ar to domājot nesenos atklājumus.

Lai gan Vācijas kā Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās lielvalsts statuss, visticamāk, turpinās piesaistīt migrantus, stingrāka patvēruma politika var apgrūtināt ieceļošanu valstī un samazināt migrantu skaitu nākotnē.