Prokuratūra 67 gadus veco Kleti apsūdz astoņos uzbrukumos, kas pastrādāti laikā no 1999. līdz 2016. gadam kopā ar diviem citiem bijušajiem RAF locekļiem – 57 gadus veco Burkhardu Gārvegu un 71 gadu veco Ernstu Folkeru Štaubu.

Kopumā teroristi nolaupījuši 2,4 miljonus eiro.

Klete vairākās laupīšanās pildījusi šofera lomu un bija bruņojusies ar bazukas mulāžu.

Klete, kas bēguļoja ilgāk nekā 30 gadus, tika aizturēta 2024. gadā viņas Berlīnes dzīvoklī. Viņa tiek apsūdzēta arī par pagājušā gadsimta 90. gados pastrādātajiem noziegumiem, tajā skaitā par slepkavību un laupīšanu vainu pastiprinošos apstākļos.

Prokuratūra viņu vaino arī par līdzdalību sazvērestībā ar nolūku 1990. gadā uzspridzināt “Deutsche Bank” biroju, ASV vēstniecības Bonnā apšaudīšanu 1991. gadā un netālu no Frankfurtes jaunuzceltā cietuma spridzināšanu 1993. gadā.

Policija Kletes dzīvoklī atrada triecienšauteni, sprāgstvielas un lielas summas skaidrā naudā.

Štauba un Gārvega atrašanās vieta joprojām nav zināma.

RAF, kas, pēc tās dibinātāju vārdiem, pazīstama arī kā Bādera-Meinhofas banda, pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados satricināja visu Rietumvācijas politisko sistēmu, pastrādājot virkni politiski motivētu slepkavību.

1977. gadā teroristi noslepkavoja federālo prokuroru Zīgfrīdu Būbaku un “Dresdner Bank” vadītāju Jirgenu Ponto, kā arī nolaupīja un vēlāk noslepkavoja rūpnieku Hansu Martinu Šleijeru. 1977. gada vardarbības vilnis vēsturē iegājis ar nosaukumu “Vācijas rudens”.

1998. gadā RAF oficiāli paziņoja par pašlikvidāciju. Lielākā daļa no grupējuma dibinātājiem mira ieslodzījumā. Horsts Mālers, kurš vienīgais no RAF dibinātājiem vēl ir dzīvs, tagad pārgājis labējo ekstrēmistu nometnē un ir pazīstams kā holokausta noliedzējs.

Varasiestādes uzskata, ka RAF ir atbildīga par 34 cilvēku noslepkavošanu un vismaz 200 cilvēku ievainošanu.